Jauno mediju kultūras centra RIXC ikgadējais festivāls Māksla+Komunikācija, kas manifestēja 90. gadu beigās ienākušo jauno mediju tehnoloģiju paradigmu, maina kursu uz plašākiem mākslas un zinātnes laukiem un tagad saucas vienkārši RIXC festivāls. Tajā no 8. līdz 10. oktobrim notiks performances Spīķeru koncertzālē, starptautiska mākslas un zinātnes konference Atjaunojamā nākotne, tiks atklātas divas izstādes – Datu sanesas laikmetīgās mākslas centrā kim? un Ziemeļi. Transformatīvās ekoloģijas Latvijas Mākslinieku savienības ēkas piebūvē atrodamajā RIXC galerijā (informācija par festivāla programmu – rixc.org).
RIXC arī līdz šim ir nodarbojies ar plašu aktivitāšu loku – konferenču rīkošanu, pētniecību, izstāžu un publikāciju veidošanu. Radošās apvienības projekti vienmēr ir saistīti ar krustpunktiem, kuros sastopas māksla, zinātne un tehnoloģijas. Pateicoties RIXC izstādēm un konferencēm, auditorijai Latvijā ir bijusi iespēja iepazīties ar plašākām laikmetīgās mākslas robežām.
No radio līdz mākslai
RIXC izveidojās uz radošās laboratorijas E-Lab bāzes, kas tika dibināta 1996. gadā (Raitis Šmits, Rasa Šmite, Jānis Garančs). Tajā laikā darbojās vairāki radoši projekti, kas inovatīvi mēģināja aizpildīt kultūrtelpas tukšumu pēc Padomju Savienības sabrukuma: lielu popularitāti ieguva Ilzes Black un Kaspara Vanaga kūrētie Open projekti, kas bija atvērti un interdisciplināri pasākumi. Tajos tika apvienota mūzika, mode un laikmetīgā māksla. 90. gadu beigās parādījās dzejnieku tekstgrupa Orbīta. Radošās aktivitātes bieži vienoja interese par jauniem mediju un izteiksmes formu meklējumiem. Šādi projekti lika uzsvaru ne tik daudz uz individuāliem māksliniekiem, cik sadarbību. E-Lab 1997. gadā izveidoja interneta radio Ozone. Laikā, kad daudziem internets vēl nebija kļuvis par ikdienas sastāvdaļu, Ozone tika pārraidītas pasākumu tiešraides, dzejas lasījumi, audiokolāžas u. tml.
90. gados latviešu teorētiķi bieži vien nebija sagatavoti nopietnai jaunu parādību izskaidrošanai. Rietumu domas tradīcijas nebija sistemātiski pārzinātas. Tāpēc gadījās situācijas, kad jaunizveidota laikmetīgās mākslas prakse palika bez teorētisku pārspriedumu atbalsta. Viens no šādiem gadījumiem, kā daudzās publikācijās atzīst arī paši dalībnieki, bija E-Lab. Teorētisko vektoru tās darbībai uzstādīja mediju teorētiķis Ēriks Deiviss (viņa grāmatu Tehgnosis RIXC ir izdevis šogad), kurš 1998. gadā viesojās RIXC organizētajā festivālā Māksla+Komunikācija.
Savā lekcijā viņš apcerēja akustiskās kibertelpas jēdzienu. Viņš rakstīja: "Akustiskā telpa neaprobežojas tikai ar mūzikas vai skaņas pasauli, elektronisko mediju vide pati par sevi iemieso citu telpu organizēšanas un uztveršanas veidu." (Acoustic Space 1, 1998, 25. lpp.) Ēriks Deiviss norādīja, ka akustiskās telpas īpašības veido, piemēram, sinhronitāte, nelinearitāte, rezonēšana, distances trūkums no objekta (pretēji vizuālajai telpai). Ērika Deivisa sacītais par akustiskās telpas īpašībām noderēja gan kā iedvesmojošs teorētiskais pamatojums E-Lab turpmākajai darbībai, gan kā žurnāla nosaukums.
Augsne eksperimentiem
Jaunas tehnoloģiskās iespējas, protams, ir pateicīga augsne dažādiem mākslinieciskiem eksperimentiem. Interneta parādīšanās 90. gados pavēra iespējas darboties jaunā mākslas paveidā – tā sauktajā tīkla mākslā. Vizuālā māksla tīklā, šķiet, būtu tikai jauns medijs vecai paradigmai. Taču interneta radio un ap to veidotā komūna bija iespēja burtiski iedzīvināt vēl nezināmo akustiskās telpas ideju. Ar vēstkopu kļuva iespējams pārvarēt, pirmkārt, jau ģeogrāfiskos ierobežojumus komunikācijā. Otrkārt, radio un skaņa attiektos uz pašu komunikācijas veidu, kas varētu būt gan simultāns, gan sinhrons, jo varētu tikt pārraidīts no dažādām vietām, pārklāties u. tml.
Tiesa, šeit ir nepieciešama neliela atkāpe, lai norādītu, ka diskusijas par radio kā aktīva, radoša medija izmantošanu nav jaunas (varbūt tieši tāpēc sākumā vēl nekomercializētajā internetā tieši radio varēja kļūt par vienu no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem?). Daudzas futūristu tehnoloģiskās fantāzijas var saistīt ar gadsimta pirmajā pusē samērā jauno radio mediju. Ātrums tika saskatīts vienlaicībā starp raidītāju un uztvērēju, pagātnes izdzēšanu varēja redzēt tajā, kā sākotnējie radioviļņi pēc brīža faktiski pazūd bez pēdām. Tas pats attiektos uz teorētisku vēlmi pāriet no pasīvas translētā uztveršanas uz aktīvu iesaisti medija satura veidošanā. Piemēram, vācu literāts Bertolts Brehts jau 1932. gada runā Radio kā komunikācijas rīks aicināja pāriet no pasīvas radio klausīšanās un aktīvu komunikāciju ar radio starpniecību. Šis priekšlikums, iespējams, mūsdienās ir īstenojies tādās aktivitātēs kā pašu radīta satura izplatīšana ar YouTube vai podkāstu palīdzību. Taču, šķiet, joprojām var uzdot retorisku jautājumu: cik lielā mērā komerciāli un centralizēti sociālie tīkli atbilst brīvas un radošas komunikācijas paradigmai.
Viens no pirmajiem nozīmīgākajiem E-Lab projektiem bija 1997. gadā izveidotais Xchange – nekomerciāls interneta audiotīkls, kas radās uz Ozone bāzes un apvienoja aptuveni pussimt līdzīgu aktivitāšu no Londonas, Sidnejas, Kanādas un citām vietām. "Xchange varētu raksturot kā globālu audionautu tīklu, kas izziņas prieka pilni pēta virtuālo pasauli." (Lovinks Gerts (2004) Xchange tīkla vēsture. Acoustic Space 04, RIXC. 200. lpp.) Projekts veidoja alternatīvo zonu, tās vēstkopā norisinājās diskusijas, kā arī tika publiskota informācija par dažādiem atbilstošiem pasākumiem. Šādi bija iespējams veidot virtuālo kopienu, kuras dalībniekus vienoja līdzīgas intereses.
Interesentiem joprojām ir pieejams nepilnīgs raidījumu un vēstkopas arhīvs, kurā var dzirdēt atsevišķus pārraižu un skaņu eksperimentu piemērus (http://xchange.re-lab.net). Kad to klausies, varētu rasties priekšstats par iespējām aktīvi pārraidīt, nevis translēt. Xchange 1998. gadā saņēma PRIX Ars Electronica balvu un projekta autori tika ielūgti uz Ars Electronica festivālu Lincā Austrijā, kurā prezentēja 56 stundas ilgu performanci, piedaloties Xchange tīkla dalībniekiem no dažādām valstīm. Vēlāk iniciatīva tika turpināta arī citās valstīs. 2009. gadā ABLV Bank atbalstītā ekspertu komisija rekomendēja projektu iegādāties topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai.
Rasa Šmite, viena no projekta autorēm, pēc tā noslēgšanas stāstīja: "[..] Xchange projekta mērogs un dažādās izpausmes formas daudzkārt pārsniedz "mākslas projekta" robežas, turklāt šīs robežas ir izplūdušas, tās pārklājas ar citām sfērām, piemēram, sociālo komunikāciju. Tīklotā māksla elektronisko mediju telpā komunicē, meklējot ne vien jaunas kreatīvās izpausmes formas, bet arī piešķirot tām sociālu dimensiju." (Šmite Rasa (2011) Kreatīvie tīkli. RIXC. 150. lpp.)
Xchange bija turpmāko projektu pamats. Pāriešana no radio uz citām tehnoloģijām šķita tikai loģiska. 2006. gadā Rīgā risinājās starptautiska izstāde Viļņi, kurā 40 darbos kā medijs izmantoti elektromagnētiskie viļņi. Šajā izstādē tika prezentēts projekts RT-32 – akustiskās telpas laboratorija (2002/2006).
Lokatora starojums
Viens no RIXC ambiciozākajiem projektiem attiecas uz radioteleskopu izmantošanu mākslinieciskiem mērķiem. Pēc padomju armijas aiziešanas Latvijā palika daudz militāriem un zinātniskiem nolūkiem celtu objektu. Netālu no Ventspils bija viens no tiem – Irbenes radioteleskops RT-32. To bija atjaunojuši Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātnieki. 2001. gada augustā Irbenes radioteleskopā norisinājās skaņu mākslai, radio un satelīttehnoloģijām veltīts simpozijs. Aptuveni 30 mākslinieku un radioaktīvistu kopā ar zinātniekiem simpozijā izmēģināja radioteleskopa izmantošanas iespējas. Tika iegūti dati no apkārtējās vides, kā arī no planētām un Saules. Vēlāk šie dati tika interpretēti, piemēram, skaņu mākslā. DVD ir pieejams multimediāls pētījums par RT-32, kas pievēršas gan radioteleskopa vēsturei, gan arī tā darbībai.
2007. gadā kopā ar franču māksliniekiem no SIC (Spectral Investigation Collective) tika veidots projekts par Skrundas radiolokatora starojumu. Šis projekts uzrādīja veidu, kā ir iespējams nodarboties ar pētniecību mākslinieciskiem līdzekļiem. Tajā parādījās aktīvisma iezīmes. Savā ziņā šis projekts nodarbojās ar pētījumu, cik lielā mērā Skrundas radiolokatora starojums var ietekmēt apkārtējo vidi un dzīvu būtņu veselību. Taču tēma ietvēra plašākas diskusijas, kas bija saistītas ar elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz cilvēku veselību, piemēram, saistībā ar mobilo tālruņu un wi-fi ierīcēm (pārsvarā tās bija piesardzīgi negatīvas). Par aktivitātēm varēja uzzināt arī plašāks cilvēku loks, piemēram, laikraksts Kultūras Forums izdeva speciālizlaidumu, kas iepazīstināja ar projekta tēmām un tēzēm. Nākotnē būtu interesants projekta turpinājums – gan saistīts ar iespējamām pārmaiņām Skrundas apkārtnē, gan arī veltīts tam, vai nākotnes pētījumi apstiprina vai noliedz projektā pausto piesardzību par elektromagnētisko starojumu.
Vīzijas turpinās
Lai arī 90. gados tīmeklī jau individuāli darbojās vairāki mākslinieki (Gints Gabrāns, Jānis Garančs, Arvīds Alksnis u. c.), Xchange projekts bija iezīmīgs ar to, ka starptautiski apvienoja ne tikai vietējos, bet arī ārzemju māksliniekus, interesentus un teorētiķus vienotā radošā tīklojumā. Savukārt abi projekti, kas attiecas uz radiolokatoriem, pavēra diezgan liela mēroga tehnoloģiju izmantošanu mākslinieciskai darbībai. Māksla kā pētniecība varēja izkāpt no subjektīvu vērtējumu rāmja un tiecās apvienot dažādu sfēru pārstāvjus vienā projektā. Starptautiskā sadarbība un gūtā atzinība liecina par darbības inovitāti un spēju iekļauties Latvijai vēl diezgan neierastos laikmetīgās mākslas virzienos. Iespējams, šo iesākto tradīciju veiksmīgi turpinās arī Liepājas jauno mediju mākslas studenti.
RIXC radošā komanda turpina eksperimentus ar arvien jauniem medijiem, piemēram, projektā par augu komunikāciju Runā ar mani (2011–2015) vai veidojot baktēriju baterijas projektā Biotricity, kas kopš 2012. gada joprojām turpinās. Minētie projekti iezīmē noteiktu pagriezienu uz dzīvās matērijas izmantošanu mākslinieciskiem mērķiem un reizē arī pētniecisku interesi par plašākiem tehnoekoloģijas jautājumiem. Tiem veltīts konferenču cikls Atjaunojamās nākotnes (kopš 2014. gada). To mērķis ir apvienot dažādu jomu speciālistus, lai veidotu vīzijas par ilglaicīgas nākotnes attīstību.