Laika ziņas
Šodien
Migla

Ziņas

CSP: Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu, un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Pandēmijas laikā dzīve nav apstājusies © DIENA

Lai gan Covid-19 krīze ir pamatīgi sašūpojusi vairākas tautsaimniecības nozares un radījusi nedrošību par nākotni daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ekonomiskā dzīve nav apstājusies. Dažādi jauni projekti tiek īstenoti arī mūsu valsts reģionu pilsētās.

Attālinātais darbs ir ienācis uz palikšanu © DIENA(3)

Liela daļa pasaules iedzīvotāju pašlaik gaida iespēju atgriezties pirmspandēmijas ierastajā dzīvē – ceļot, nenēsāt sejas masku un neuztraukties par to, ka var saslimt ar Covid-19. Tomēr ir ieradumi, kas saglabāsies arī pēc tam, kad pasaule tiks galā ar Covid-19 pandēmiju. To vidū ir attālinātais darbs, kas tuvākajos gados attīstīsies vēl vairāk.

Pavīd aizvien cerīgāki dati © DIENA

Neraugoties uz to, ka Covid-19 izplatība uzņēmējdarbības videi turpina sagādāt ne mazums raižu, atsevišķās jomās ekonomikas dati pamazām kļūst tādi, lai būtu pamats runāt par tautsaimniecības atkopšanos.

Tehnoloģijām attīstoties, parādās jauni norēķinu risinājumi © DIENA

Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.

Darba tirgū ir bijis cerīgs skats pat vairākus mēnešus pēc kārtas © DIENA(1)

Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.

Konteineru pārvadājumus pandēmija neaptur © DIENA

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)

Kā preču piedāvājums un cenas ietekmē mūsu patēriņu? © DIENA(2)

Atrodoties ārzemēs un stāstot, ka esmu no Latvijas, ir nācies dzirdēt dažādus "kartupeļu jokus" par latviešiem. Eiropā ir diezgan izplatīts stereotips, ka latvieši, tāpat kā citi austrumeiropieši un slāvi, ēd kartupeļus gandrīz vai trīsreiz dienā. Lai arī esmu latvietis un man, protams, kartupeļi garšo, šie komentāri nedaudz aizvaino, jo nav domāti cildinoši, tieši otrādi, to mērķis ir, kā mēdz teikt, pavilkt uz zoba, norādot, ka mēs, latvieši, ēdam vienveidīgi un lēti. Un patiešām – ar vidēji 115 kilogramiem uz cilvēku gadā Latvija ir viena no tām valstīm, kurā kartupeļus uzturā patērē visvairāk. Mūsu valsts atpaliek vien no Baltkrievijas un Ukrainas. Bet vai tā ir mūsu brīva izvēle, vai arī šo fenomenu palīdz kultivēt veikali?

OECD rudenī sāks darbu pie kārtējā Ekonomikas pārskata par Latviju

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šī gada rudenī plāno sākt darbu pie kārtējā Ekonomikas pārskata par Latviju, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas dalību OECD laika periodā no 2018.gada jūlija līdz 2019.gada jūlijam, ko otrdien uzklausīja valdība.

Eksportam trūkst stabilitātes © DIENA(2)

Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.

Cerības uz valsts atbalstu vēl nav zudušas © DIENA(17)

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomikai, bezdarba līmenis vismaz pagaidām nav pārsniedzis 10%, ko mēdz uzskatīt par robežšķirtni, – ja tā tiek pārsniegta, tad bezdarbs kļūst par nopietnu sociālekonomisko problēmu.

Viesnīca Tallink Hotel Riga uz laiku pārtrauks darbību

Tallink Grupp otrdien paziņoja, ka no svētdienas, 18. oktobra, uz laiku pārtrauks viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību, ņemot vērā ievērojamu viesu skaita un rezervāciju samazinājumu, kā arī jauno ceļošanas ierobežojumu dēļ, kas tika ieviesti gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, portālu Diena informē Tallink Grupp pārstāvji.

Turpinām dzīvot deflācijā © DIENA(2)

Īslaicīgu gada inflācijas atgriešanos šā gada jūlijā nākamajos divos mēnešos nomainījusi pretēja cenu virzība, norādot, ka ekonomiskā atgūšanās aizvien ir vārga un nenoteiktības pilna. Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu indekss Latvijā saruka par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus atsevišķi inflācijas indikatori vedina domāt par to, ka ekonomiskajai aktivitātei ir pamats pieaugt.

Virtuālajā vidē jābūt modriem © DIENA(2)

''Uzmanību! Turpina darboties krāpnieki, kas izliekas par bankas vai Smart-ID pārstāvjiem. Ja zvana un aicina nosaukt vai ievadīt bankas piekļuves datus, tas noteikti ir krāpnieks – neatbildiet un ziņojiet bankai!'' Šādu brīdinājumu īsziņā nesen saņēma Swedbank klienti.