Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Finanses

Bīstamais bitkoinu vilinājums © DIENA(10)

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos ieguldījumu drudzim.

Pasaulē var pieaugt inflācija © DIENA(13)

Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.

ASV regulators izbeidz izmeklēšanu pret Danske Bank(2)

ASV regulators izbeidzis izmeklēšanu pret Dānijas Danske Bank, un banka, visticamāk, nav pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas, kad tās Igaunijas filiāle apkalpoja transakcijas ar aizdomīgiem finanšu līdzekļiem vairāku miljardu eiro apmērā, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.

Bažas par cenu burbuli © DIENA(2)

Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.

Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt © DIENA(18)

Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Krāt iespējams, izmantojot dividendes © DIENA(2)

Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.

Aizvien tuvu rekordiem © DIENA

Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.

Daudzi saskaras ar finanšu problēmām © DIENA(4)

Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.

Ar zeltu un biržas milžiem © DIENA

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu © DIENA(2)

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.

Pretrunīgie inflācijas dati © DIENA(7)

Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.

Krīze liek mainīt attieksmi pret naudu © DIENA(4)

Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.

Ieguldījumiem jauni izaicinājumi © DIENA

Globālās ekonomikas izaicinājumi saistībā ar Covid-19 izplatību nemet līkumu arī to iedzīvotāju makiem, kuri pēc ikdienišķo vajadzību segšanas var atlicināt kādus līdzekļus arī nākotnes uzkrājumiem. Latvijā vēl aizvien populārākais ieguldījuma veids ir tradicionālais banku depozīts, taču zemo procenta likmju dēl tas savu ienesīgumu faktiski ir zaudējis, un attīstītajās Rietumeiropas valstīs, izmantojot šo uzkrājumu veidu, ir jārēķinās, ka par naudas turēšanu bankā var nākties pat piemaksāt.

Ceļā uz zemāku punktu © DIENA(4)

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

LAFPA: Nebanku aizdevēji kredītbrīvdienas piešķīruši vairāk nekā 6000 klientu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6 279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem, portālu Diena informē LAFPA.