Sestdienas Intervijas
Pilsoņu karam daudz nevajag © DIENA(2)
Šīs vasaras beigas pierādīja, ka Latvijā nudien nevajag ne politiskos līderus, ne nezin kādu ilgi krājušos domas spēku vai rūgtumu, lai sabiedrība viļņotos. Turklāt – tā pa īstam un ar kārtīgu sašutumu. Jums šķiet, mēs te par mītiņiem krastmalā vai pandēmiju un vīrusiem runājam? Nebūt ne – pie vainas bija viens vienīgs mākslas darbs.
Kārlis Rācenis par agresiju pret mediķiem, gada nogales kovidprognozēm un ilgtermiņa neziņu © DIENA(8)
Diagnoze Padomju Savienībai izrādījās pareiza © DIENA(7)
Politika
Pasaule
Bez jūtamām pārmaiņām
Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.
Tuvplānā
Griba dzīvot un griba mirt © DIENA(1)
Kad tiekos ar Fransuā Ozonu (53) šī gada Kannu kinofestivālā, režisors ir iznesīgs un nenogurdināmi runātīgs. Jūlija tveicē, kad Rivjēras saule mūs burtiski cepina, runājam par nāvi. Un par viņa jaunāko filmu Viss noritēja labi/Tout s’est bien passé (2021) – eksistenciālu dramēdiju par meitas izvēli palīdzēt smagi sirgstošajam tēvam nomirt. Tobrīd filma nule bija pirmizrādīta Kannu galvenajā konkursā, bet pavisam drīz tā nonāks uz ekrāniem Latvijā – vispirms festivāla Baltijas pērle programmā 24. un 26. septembrī, bet oktobrī arī kinoteātru repertuāros.
Ir tik dabiski būt cūcīgiem © DIENA(2)
Krievu režisors Viktors Kosakovskis (60) par vainas sajūtu, iebraucot Latvijā, mātes sirdi plosošo skatienu, dabas un cilvēku attiecībām un DNS testu nozīmi.
Ceļojumi
Pieredze
RECEPTES
SestDienas receptes: Zupa un otrais © DIENA
Šo vārdu savienojumu atceramies
jau no bērnudārza un skolas
laikiem, un daudzi joprojām arī
pieaugušo dzīvē izvēlas kompleksās pusdienas. Es piederu pie tiem, kuri
parasti ņem tikai zupu vai tikai «otro», jo
abus apēst vienkārši ir par daudz. Izņemot reizes, kad abi ir ļoti garšīgi un nevar
izvēlēties, kuru ņemt, – kā šoreiz!