Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +18 °C
Apmācies
Svētdiena, 15. septembris
Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

Par nodokļiem, līdzatbildību un visdārgāko podu © DIENA

Nav vēl noklusis un līdz galam izpreparēts skandāls saistībā ar topošo dzelzceļa līniju cauri Latvijai, kad jau dienaskārtībā jauni jautājumi, šoreiz saistībā ar nacionālo aviokompāniju, un nodokļu reformas peripetijas, kur, šķiet, dūksnājs dziļāks nekā jebkad.

Līdz Oskaram? © DIENA

Vienmēr ir grūti sākt. Tā sarunā ar SestDienu šonedēļ atzīst animācijas filmu veidotājs Gints Zilbalodis. Tikai par režisoru viņu būtu nepilnīgi saukt – savos darbos viņš pilda daudzfunkcionālu lomu un nu licis sarosīties cerībām, ka reiz arī no Latvijas izvirzīta filma varētu sasniegt pasaulē tik daudzu kāroto Oskara statueti

Baltijas un samuraju ceļš © DIENA

Varbūt mēs, Baltijas iedzīvotāji, vēl pirms visiem citiem zinājām, ka, ja kaut ko ļoti, ļoti gribas, pasaule sadodas rokās, lai to piepildītu... Par to, kas katram saglabājies prātā par Baltijas ceļu – šo emocionāli spēcīgo un neaizmirstamo akciju –, augustā tiek runāts katru gadu, un par tās īpašo spēku liecina arī nebeidzamās interpretācijas, kas arvien no jauna uzvirmo – mēģinājumi šo ceļu izskriet, izbraukt vai izstaigāt, restaurējot un atdzīvinot to katram citādā veidā.

Kolāžas no bildēm © DIENA

Kamēr visā pasaulē valstis vēl skaitīja medaļas un dzīvoja līdzi sportistu uzvarām un zaudējumiem, šajās dienās notika būtisks pavērsiens Krievijas sāktajā karā Ukrainā. Ukraina sasparojās atbildēt. Nevis vienkārši atbildēt uz uzbrukumiem, bet atbildēt ar uzbrukumu.

Sīpolciema valdzinājums © DIENA

Lielākā ieslodzīto apmaiņa kopš aukstā kara. Visi vārdi šajā teikumā šķiet nepareizi un šim gadu skaitlim neatbilstoši. Varbūt kaut kad pirms pusgadsimta, iepriekšējās vai pat vēl iepriekšējās paaudzes laikā, bet ne jau tagad…

Ķer, kamēr vari © DIENA

Bērnībā jau neviens nezina, vai dzīve būs gara. Ķer, kamēr vari, vēlāk nebūs laika lasīt, – šīs nedēļas sarunā ar SestDienu saka dzejniece Inese Zandere, un man tas iekrīt smadzenēs un joprojām tur sēž.

Olimpiskie SIMTS © DIENA

Tālāk, augstāk, stiprāk jeb atkal esam nonākuši līdz tam olimpiskā cikla punktam, kad sportisti no visas pasaules satiekas vienuviet, lai ne tikai sacenstos savā starpā, bet arī pierādītu, ka cilvēka ķermenis un prāts var pārspēt pats sevi, arvien no jauna izstiepjot iespējamā robežas un pārrakstot rekordus. Turklāt Latvijai šīs būs īpašas olimpiskās spēles – precīzi pirms simt gadiem Latvija pirmo reizi ar savu komandu piedalījās olimpiādē, un arī tad tā notika Parīzē.

(Ne)iespējamais MIERS © DIENA

Kāda ir miera cena, un vai izvēli piekāpties agresora priekšā vispār var saukt par izvēli? Par to jādomā katru reizi, dzirdot kārtējo piedāvājumu miera plānam Ukrainai un analizējot nākotnes scenārijus gan gadījumā, ja šāds plāns tiešām tiks īstenots jau tuvākajā laikā, gan gadījumā, ja līdz tam tik viegli vis nenonāks.

Mākslīgais un dabiskais © DIENA

Mākslīgā intelekta izmantošana, lai atjaunotu sen zudušu mūziku, un aicinājums atgriezties vairāk pie dabas, ieraudzīt tās skaistumu un ieklausīties vietējos cilvēkos, kuru stāsti un tradīcijas bagātina pasauli mums apkārt. Kas no tā ir mūsdienīgāk?

Par cēloņiem, nevis sekām © DIENA

Ar visu to, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk ielaužas ikviena dzīves un ikdienas norisēs, cilvēka faktors joprojām ir un paliek noteicošais. Vai tas labi vai slikti?

Pēc svētkiem © DIENA

Kas īsti notiek melnajos caurumos? Par to domāju, negribīgi atgriežoties no svētkiem galvaspilsētā. Pa ceļam kā ļaunu vēstošas zīmes stāvēja vairāki avarējuši auto, un nez kāpēc uzreiz atgriezās sajūta, ka realitātē tumsa nākusi tikai klāt, nakts tomēr nav uzvarēta, vainagi mūs nepasargās un zāļu smarža ātri izplēnēs.

Latvieši tā dara! © DIENA

Dejas un dziesmas (kas iet pa četrdesmit četriem pantiem!), izjokošana, tīra mīla un tās trijstūris, un visam pa virsu vēl sprādziens! Ja tā saliek vienā teikumā, tad nekad nepateiksi, ka tā ir latviešu luga, turklāt, šķiet, vienīgā, kas dzīvo tik ilgu un nepārtrauktu mūžu, kaut dažādos iestudējumos

Fokusā Komisārs © DIENA

D​zīve pēc vēlēšanām ir, un Latvijā tā notiek strauji – tik tikko paguvām noskaidrot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, kad valdība jau oficiāli izvirzīja Valdi Dombrovski (JV) eirokomisāra amatam uz vēl vienu termiņu.

1,54 miljoni © DIENA

Jā, izrādās, vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku varētu piedalīties vēlēšanās Latvijā, šonedēļ sarunā ar SestDienu jaunākos datus atklāj Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Cik ļoti citāda būtu politiskā aina valstī, ja balsotu pilnīgi visi? Vai ekonomika tad Latvijai būtu stiprāka, dzīves līmenis labāks un kopējā valsts attīstība straujāka?

Satversme iet! © DIENA

Šonedēļ jādomā uzreiz par ļoti dažādiem tematiem – no bērniem līdz politikai, no miega grumbām līdz suģestējošai motoru dūkoņai, kas ne vienam vien kļuvusi par sava veida svētceļojuma galamērķi.

Karsti © DIENA

Laikam jau maiju šogad vislabāk raksturo karstums. Nu jau vairākas nedēļas karsti ir tīri fiziski – laikapstākļi paguvuši sarūpēt negaidīti agru vasaras noskaņu. Karsti gāja hokeja laukumā Čehijā, ne vienam vien līdzjutējam liekot pazaudēt pēdējos nervus. Karstas diskusijas arvien no jauna noris saistībā ar krievu valodas lietojumu publiskajā telpā – šoreiz sabiedriskajos medijos, kuri ilgi uzstāja uz savu taisnību. Arī politiskā skatuve jau uzkarsusi – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairs nieks vien palicis.

Par radošā cilvēka pēdu © DIENA

Šī ir tā nedēļas nogale, kad ikgadēji Latvijā pēkšņi visus pārņem trakums – vai nu pēc sporta, vai kultūras. Skrējēji mēģina apdzīt sevi vai citus maratonā Rīgas ielās (veiksmes ikvienam no viņiem!), bet muzeji ver durvis plašāk un nereti arī skaļāk nekā ikdienā, lai aicinātu iepazīt tos mazliet no citas puses.

Pavasara kaifs © DIENA

Jā, es kaifoju! – tā par savu iesaistīšanos Latvijas hokeja valstsvienības atbalsta komandā saka viens no tās dalībniekiem fizioterapeita palīgs Kristaps Zelčs. Protams, bez hokeja pavasarī nu nekādi arī SestDienā.

Lai būtu ko teikt © DIENA

Kas ir pats, pats svarīgākais, domājot par valsti, domājot par Latviju un mūsdienām? Vienam tie ir līdzcilvēki, citam ainava un daba, vēl citam – atsevišķas personības vai personīgais stāsts. Tieši caur šādu – daudzšķautņainu un tik ļoti dažādu – prizmu gribas domāt par Latviju šajā 4. maija svētku nedēļā.

Mūsu vēsturiskā laime © DIENA

​Veroties aprīļa sniegputenī un baltajos jumtos pēc tā, ne vienam vien noteikti ienāca prātā doma, ka gribētos būt kur citur. Kādā siltākā un saulainākā vietā. Un nereti kaut kā līdzīgi ir, arī domājot par XXI gadsimta politiku un kārtību pasaulē. Gribētos dzīvot kur citur – kādā skaistākā un mierpilnākā pasaulē.