Jaunā Rīgas teātra jauniestudējums Nezināms objekts
ir piezemējies uzdod daudz jautājumu, uz kuriem pat
nepūlas rast atbildes, – atliek baudīt atmosfēru
Bezgalīgi mirdzošs ceļš. Tā saucas Krista Auznieka jaunākais skaņdarbs trīsdesmit trim mūziķiem – veltījums diriģentam Normundam Šnē, kurš pēc divdesmit gadiem atstāja kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amatu. Krista Auznieka opusa pirmatskaņojums notika orķestra 20. sezonas noslēguma koncertā 22. maijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā līdzās Pētera Vaska un Franča Šūberta darbiem (ar šo programmu Sinfonietta Rīga viesojās Ventspilī 21. maijā un Rēzeknē 23. maijā).
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris režisora Maksima Didenko iestudēto Harolda Pintera lugu Nodevība piesaka kā psiholoģisku drāmu, bet līdz tam izrāde gan netiek
Liepājas teātris savu biogrāfisko pētījumu sēriju turpina ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa portretējumu gandrīz četras stundas ilgā un ļoti smaržīgā izrādē Kas var būt labāks par šo?
Kaspara Groševa izstāde Dzīvo ar/Domā par ar vieglu ironiju un bez liekas didaktikas atgādina par pamatlietām, bez kurām nav iespējama ne mākslinieciskā, ne jebkāda cita dzīve
Režisora Gerda Lapoškas pirmais lielās formas iestudējums Indrāni Jaunajā Rīgas teātrī miksē pagātni un šodienu, vairoties no etnogrāfisma, bet izrādot cieņu Blaumanim
Ir interesanti analizēt, kā būvēta teātra trupas Kvadrifrons izrāde Es esmu tas, kas paliek pāri, taču sarežģītāk ir atbildēt uz jautājumu, kāds priekšstats par Andru Neiburgu paliek skatītāja apziņā pēc izrādes
Režisora Toma Treiņa Valmierā iestudētajā izrādē Šaubas starp ultrakonservatīviem un samērā liberāliem uzskatiem izvēršas cīņa, kurā visi līdzekļi šķiet labi. Bet vai viss ir tā, kā izskatās?
Trio Alejas savā koncertā klubā Palladium Rīga 24. aprīlī kārtējo reizi apliecina, ka katra apvienības parādīšanās ir pakāpiens ceļā uz labāku rītdienu – gan mums, gan tiem, kuri mūs reiz nomainīs
Gleznotājas Laimas Puntules praktizētā abstrakcijas izzināšana, kas 90. gados bija atbrīvojošs un daudzsološs process, tagad ir ieguvusi lielāku noenkurojumu realitātē
Režisores Ināras Sluckas jauniestudējums Intīmās dzīves
Nacionālajā teātrī cenšas iekļauties tā dēvētajā gudrās
izklaides nišā, taču atduras pret autora liekvārdību un
situāciju paredzamību
Mākslinieka Jāņa Mitrēvica intensīvās, dažādu paralēlu tēlu
plūsmu pārsātinātās kompozīcijas šķiet precīzi izsakām to
kognitīvo pārslodzes un pārstimulācijas stāvokli, kādā atrodas mūsdienu cilvēks
Valmieras teātra izrāde Tu būsi mana! veidota kā
diezgan precīzu latviešu spēlfilmu citātu virtene,
taču pārāk neskaidrs ir iestudējuma mērķis un žanrs
Roalda Dobrovenska grāmata Manas demences
hronika ir darbs ar trīskārtēju nozīmi, turklāt šīs
trīs nozīmes nav hierarhiski izvietotas, bet gan
aktualizējas pamīšus
Apjomīgā Ainas Rendas romāna Pirmavots skatuves versijā Dailes teātrī risinās principu cīņa un sarežģīts
attiecību samezglojums, skarot arī mediju tematiku