2021. gada 18. jūnijā pirmoreiz durvis vērs Talsu novada pašvaldības iestāde Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, kas atrodas atjaunotajā Sabiles sinagogas ēkā Strautu ielā 4, Sabilē. Skatītāji tiek aicināti aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbu izstādi Iedziļinos sevī – tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos.... Izstādē būs skatāmi LMA glezniecības, tēlniecības, grafikas un vizuālas komunikācijas apakšnozaru studentu un viņu pasniedzēju jaunākie darbi.

Izstādi veidos Romana Korovina gleznas, Semjona Haņina dzeja un Jāņa Berga mūzika. Semjona Haņina dzeju varēs dzirdēt gan ierakstā, gan izstādes atklāšanā improvizētā izpildījumā ar Jāņa Berga mūziku. Jāņa Berga klavierimprovizācija ar Semjona Haņina dzejas lasījumu piedzīvos atkārtojumu izstādes laikā, datums tiks izsludināts vēlāk.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt Laumas Palmbahas, Dionisija Miončinska, Čuaņsji Jan (Chuanxi Yang) un Džao Jan (Zhao Yang) darbu izstādi Kad tālais kļūst tuvs. Izstāde pulcējusi divus latviešu un divus Ķīnas kultūrā uzaugušus māksliniekus, kuri jau vairākus gadus dzīvo Latvijā.

Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Andra Vēža personālizstāde Pāreja, kas būs arī viens no Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ieskaņas notikumiem.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvokli-muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados ˗ par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā un par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde _Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars. Commedia dell’arte tēli latviešu modernistu darbos. Latviešu mākslinieku rīkotie karnevāli. Fotogrāfijas un tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas_.

Latvijas Arhitektūras muzejā notiks izstāžu cikla Rīga, kuras nav. Kartes un plāni sestā izstāde No fabrikām līdz industriāliem parkiem, kurā varēs iepazīties ar Rīgas industriālo attīstību 20. gadsimta gaitā. Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.

Māksliniece Kerija Arne savā radošajā darbā pēta cilvēka emociju pasaules trauslo dabu, veidojot tēlus, kam piemīt izteikta jūtība pret apkārt notiekošo.

Vēl 20. gadsimtā latvieši mīlēja lustīgi atzīmēt Pēterdienu. Ja līdz Jāņiem darbi nebija apdarīti un Jāņus nācās svinēt saspringumā, tad Pēterdienā, viss bija paveikts un tā bija atpūta visiem.

Andreja Upīša romāns Zelts, kas pirmoreiz periodikā publicēts 1914. gadā un grāmatā izdots 1921. gadā, ir viens no aktuālākajiem Andreja Upīša darbiem gan atainotās tematikas, gan izmantoto māksliniecisko līdzekļu dēļ: reālisma mākslas labākajās tradīcijās romānā asprātīgi atainotas banku un citu kredītiestāžu darbības iespējamās problēmas un sekas, ar kurām cilvēki saskaras vēl aizvien.

Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā būs apskatāma izstāde Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes.

No 2021. gada 1. oktobra līdz 14. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies 15. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde Augi. Mākslinieki ir aicināti radīt darbus un pieteikt dalību izstādei līdz šī gada 22. augustam.

Galerijā Romas dārzs būs skatāma laikmetīgās grafikas izstāde Pēcgarša. Kāda būs pasaule pēc pandēmijas, un kāda būs šīs pasaules pēcgarša? Par to pārdomas pauž biedrības Grafikas kamera uzaicinātie mākslinieki.

Atkalatverot durvis apmeklētājiem, Ojāra Vācieša muzejs aicina apmeklētājus ne tikai ielūkoties jaunajā pastāvīgajā izstāde Starp dzejoļiem, bet arī baudīt mākslinieces Birutas Baumanes gleznu izstādi Satikšanās vieta – Rīga.

Kopš 2003. gada strādājot kopā, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns turpina attīstīt sev raksturīgo sajūtu artikulēšanas metodi, kas ir darbu satura pamatā. Izstādes kuratori ir monogrāfijas par Sarmīti Māliņu autors Tomass Pārups un Mākslas stacijas Dubulti vadītāja Inga Šteimane.