Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 29. jūlijs
Vidmants, Edmunds, Edžus

Pasaule

Eseja ne tikai par Krieviju un Ukrainu © DIENA

Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.

Atriebība Lukašenko stilā © DIENA(10)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko sašutums par Lietuvas atbalstu viņa politiskajai pretiniecei Svetlanai Tihanovskai, kā arī par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir novedis pie tā, ka šis odiozais politiķis cenšas izraisīt nelegālo migrantu krīzi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan šis mēģinājums ilgtermiņā pašam Lukašenko sola vairāk problēmu nekā ieguvumu, radīt visai pamatīgas galvassāpēs ne tikai Lietuvai viņam ir izdevies.

Antivakseri izgāž cīņu © DIENA(6)

Krievijā, kur vēl nesen šķita, ka uzvara pār pandēmiju nav tālu, strauji izplatās par priekštečiem ievērojami lipīgākais un bīstamākais Indijas jeb delta Covid-19 paveids B.1.617. Tā dēļ jaunu inficēto skaits ir atgriezies gada sākuma līmenī – ap 25 tūkstošiem dienā –, bet mirušo skaita ziņā (gandrīz 700 cilvēku dienā) pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairāki antirekordi. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties.

Ķīnas ģimenes plānošana © DIENA

Ķīnā pieņemts lēmums paaugstināt vienā ģimenē atļauto bērnu skaitu līdz trim – valsts šādi cer pagriezt pretējā virzienā sabiedrības novecošanas un zemās dzimstības tendences. Lēmums izpelnījies pretrunīgus novērtējumus un tiek uzskatīts gan par pilnībā īstenojamu, gan novēlotu un tādu, kas kopējo stāvokli mainīt nespēs.

Meksikas izšķirošās vēlēšanas © DIENA

No Meksikas jaunāko laiku vēsturē pašu asiņaināko parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs valsts turpmākais politiskais kurss, tai skaitā arī attiecībā uz to, vai valsts turpinās distancēties no ASV un virzīties "pa kreisi".

Digitālo kovidsertifikātu dilemmas © DIENA

Nu jau mazāk nekā pēc mēneša Eiropas Savienībā (ES) sāks pilnā apmērā darboties tā saucamie digitālie, zaļie sertifikāti, novēršot vai mazinot daudzas, galvenokārt ar pārrobežu ceļojumiem saistītas, problēmas. Taču, tā kā ES par pieņemamām atzīst tikai savienības līmenī akceptētas Covid-19 vakcīnas, šo sertifikātu ieviešana ES ārējo robežu šķērsotājiem sola arī problēmas un skandālus.

Mēģinās atsperties no zemākā punkta © DIENA(7)

Neitrālās Šveices otrajā lielākajā pilsētā, daudzu ANO struktūrvienību un starptautisko organizāciju mājvietā Ženēvā, 16. jūnijā gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Lai gan vairākums ekspertu sliecas uzskatīt, ka tā nenovedīs pie būtiskām pārmaiņām abu lielvaru attiecībās, pastāv iespēja, ka tās laikā ASV un Krievija vienosies vismaz par domstarpību risināšanas noteikumiem un abpusējām sarkanajām līnijām.

Pēc aukstā kara laika paraugiem © DIENA(1)

Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas lidostā un viena no šīs lidmašīnas pasažieriem, pazīstama baltkrievu opozicionāra Romāna Protaseviča (26), apcietināšana neatgriezeniski un dramatiski pasliktinās jau tāpat sliktās rietumvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma attiecības. Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) īstenotajai operācijai, kura liek atcerēties aukstā kara periodu, nešaubīgi atradīsies vieta slepeno operāciju vēstures grāmatās

Vīrusu–šifrētāju industrija © DIENA(1)

Hakeru grupējuma DarkSide īstenotais kiberuzbrukums ASV lielākajai cauruļvadu sistēmai Colonial Pipeline un vēl virkne citu pēc tāda paša principa īstenotu skaļu kiberuzbrukumu liek pievērst uzmanību tā saucamo vīrusu–šifrētāju izmantotājiem. Tas arī liecina, ka ne tikai jau pastāv, bet pat strauji aug vesela pagrīdes industrija, kas nodarbojas ar šāda veida likumpārkāpumiem

Izraēlas nebeidzamā politiskā krīze © DIENA(2)

Izraēla jau atkal tuvojas valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanām – piektajām pēdējo divu gadu laikā –, un nav nekādu garantiju, ka arī tās ļaus beidzot izveidot stabilu vairākuma valdību, lai atgrieztos pie normālas politiskās ikdienas. Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ šī valsts ieslīgusi šķietami nebeidzamā politiskajā krīzē?

Brāļu Kastro laikmeta beigas © DIENA(1)

Šā gada aprīļa vidū par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KKP CK) pirmā sekretāra posteņa – augstākā amata valstī – paziņoja 89 gadus vecais Rauls Modesto Kastro Russ jeb vienkārši Rauls Kastro. Līdz ar šo paziņojumu noslēdzās vairāk nekā 60 gadus ilgušais brāļu Kastro varas laiks Kubā, kas sākās līdz ar 1959. gadā notikušo revolūciju. Ļoti ticams, ka varas nodošana nākamajai paaudzei nozīmēs, lai arī ne radikālas, tomēr pārmaiņas šīs par vienu no pasaules pēdējiem komunisma bastioniem uzskatītās valsts dzīvē.

Daļēji atzītais genocīds © DIENA

ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.

Afganistānas nebeidzamais karš © DIENA

Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Politnekorektais princis © DIENA(2)

Šā gada 9. aprīlī, divus mēnešus pirms savas simtās dzimšanas dienas, aizsaulē devās Edinburgas hercogs un Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs princis Filips Mauntbatens. Britu karaliene Elizabete II, kurai 21. aprīlī gaidāma 95. dzimšanas diena, un princis Filips laulībā bija pavadījuši vairāk nekā 70 gadu. Princis pasaules atmiņā paliks ar savu nozīmīgo lomu britu monarhijas vēsturē, īsteno jeb ''veco labo'' aristokrātiskumu, kā arī saviem nereti nepolitkorektajiem un divdomīgajiem jokiem un izteikumiem.

Liela kara ēna pār Ukrainas austrumiem © DIENA(1)

Pēdējās nedēļās ievērojami pieaugusi spriedze starp Ukrainu un tās austrumu prokrieviskajiem separātistiem – pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām. Vārdu jeb informatīvajās kaujās iesaistījušās arī Krievija un ASV, radot nopietnas bažas, ka Ukrainas austrumos kuru katru brīdi var sākties plašs karš, iespējams, pat ar lielvalstu bruņoto spēku iesaistīšanos.

Lielais Ķīnas smilšu mūris © DIENA

Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.

Spiegu kari kaimiņos © DIENA(1)

Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.

Biznesa veids – karaļnams © DIENA(1)

Britu prinča Harija un viņa dzīvesbiedres Meganas Mārklas apsūdzības britu karaļnamam, tostarp pat rasismā, likušas pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā Vindzoru nams ir atkarīgs no saviem galvenajiem aktīviem – reputācijas un tradīcijām. Var pat teikt, ka uz tām lielā mērā balstīta nereti par Firmu dēvētās karaliskās ģimenes un zināmā mērā arī visas Lielbritānijas labklājība.

Bijušie tiesas priekšā © DIENA(12)

Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.

Postpadomju nestabilitāte © DIENA(6)

​Armēniju, Gruziju un Moldovu šajā gadījumā vieno tas, ka tās visas bijušas iesaistītas tā dēvētajos postpadomju karos. Tas arī ir viens no iemesliem, kamdēļ vēl trīsdesmit gadu pēc neatkarības iegūšanas to politiskās sistēmas neizceļas ar stabilitāti. Attiecīgi – regulāri ir ne tikai opozicionāru centieni nomainīt pastāvošo varu, izmantojot noskaņojumu sabiedrībā, bet būtisks faktors iekšpolitikā ir arī to vai citu ārvalstu atbalsts, galvenokārt Krievijas un rietumvalstu pretimstāvēšanas ietvaros.