Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 29. jūlijs
Vidmants, Edmunds, Edžus

Tuvplānā

Par medaļām, tūristiem, pieredzi © DIENA

Olimpiskajos sporta veidos ir nerakstīts mērķis – tiekties uz dalību ik pēc četriem gadiem notiekošajās olimpiskajās spēlēs. Tā ir vieta, kur parādīt sevi un savu valsti dažādu sporta veidu konkurencē. Ļoti izaicinoši! Personīgi man nav nekā augstāka par olimpiādi un es to uzskatu par sporta forumu numur viens, kas pulcē ļoti daudz dalībnieku. Citiem patīk par galvenajām sporta sacensībām saukt Pasaules kausu futbolā, bet tas ir augstākais futbola forums – viena sporta veida olimpiādes spēles. Olimpiāde pulcē visus, tāpēc nekā prestižāka nevar būt.

Brasa eksperts © DIENA

Būšu viens no diviem peldētājiem, kas Latviju pārstāvēs Tokijas olimpiskajās spēlēs. Savu personīgo rekordu 200 metru brasa distancē sasniedzu jau 2017. gadā un pēdējos gados nav izdevies šim rezultātam pietuvoties, tomēr tagad mana dzīve iegājusi ritmā un ceru braukt arī uz nākamo olimpiādi.

Ar sapni par medaļu © DIENA

Tokijas olimpiskajās spēlēs sev kā mērķi esmu nolicis medaļas izcīnīšanu – zinu, ka pastāv maza iespējamība, tomēr tas ir sasniedzams un darīšu visu, kas manos spēkos. Tā kā soļošanas sacensības notiks nevis Tokijā, bet 1000 kilometru attālajā Saporo, visticamāk, nesanāks olimpiskajā ciematā nofotografēties ar Lebronu Džeimsu.

Olimpiskais īpašums © DIENA

Grūti kādu pārsteigt ar apgalvojumu, ka olimpisko spēļu finansiālā puse ir asimetriski par labu vienai no pasaules ietekmīgākajām "korporācijām". Šī "korporācija" juridiski noformēta kā "bezpeļņas organizācija" Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kuras ieņēmumi mērāmi miljardos, un darbojas pēc līdzīga modeļa kā vairākums pasaules lielo sporta organizāciju. SOK rūpējas par ļoti plaša personu loka interesēm saistībā ar sportu, tāpēc organizācija var apgalvot, ka aizsargā savas finanšu un tiesiskās intereses pēc pasaulē plaši zināma modeļa stingri noteiktam mērķim. Šis modelis nav svešs vairākumam lielo starptautisko sporta organizāciju, tostarp neolimpiskajos sporta veidos.

(Ne-)Gribētās dzīres © DIENA

Sporta notikumiem piesātinātajā vasarā pie durvīm klauvē nākamais forums – Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks jau 23. jūlijā. Ap tām joprojām ir daudz jautājumu, taču šaubu, ka spēles notiks, vairs nav. Vai tās ir dzīres mēra laikā?

Olimpiešu mantinieki © DIENA

Kārlis Lasmanis un Ieva Maļuka vēl bija pārāk mazi, lai bērnībā paši izbaudītu kā savus olimpiskos sapņus piepilda viņu vecāki, tomēr nu jau jaunie sportisti pošas viņu pēdās un gatavojas savai olimpiskajai debijai Tokijas spēlēs. Sportiskās tradīcijas ģimenēs nereti bijis viens no Latvijas atlētu panākumu stūrakmeņiem, tēva vai mātes piemērs un padoms, brāļa vai māsas atbalsta plecs vai konkurences dzinulis - tas viss palīdzējis mūsu atlētiem tiekties vēl ātrāk, augstāk un spēcīgāk.

Apspēlēt pretiniekus © DIENA

Futbolā pats skaistākais ir iespēja apspēlēt citus spēlētājus, uzskata 11 gadus vecais Ivans Galajevs. Viņš maijā otro gadu pēc kārtas pārstāvēja Latviju starptautiskajā projektā Football for friendship, kurā piedalījās jaunie spēlētāji no visām 211 valstīm un teritorijām, kas ietilpst Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) rindās. Kādudien Ivans vēlas kļūt tikpat zināms kā Lionels Mesi, turklāt viņi abi vienā dienā svin dzimšanas dienu - tā noteikti ir laba zīme. Tālāk stāsta pats Ivans.

Lidot augstu © DIENA

Vidusskolas sacensībās maijā ar rezultātu 4,19 metri sasniedzu personīgo rekordu un tagad vairs tikai par vienu centimetru atpalieku no Latvijas rekorda pieaugušajiem. Kaut dzīvoju ASV, esmu ļoti lepna par savām latviešu saknēm un nākotnē labprāt pārstāvēšu tieši šo valsti. Ciemos uz Latviju vēlos aizbraukt jau tuvākajā nākotnē.

Drūmā peldēšanas statistika © DIENA

Vēsais pavasaris ir beidzies, mājās sēdēt sen jau visiem apnicis, un siltajās brīvajās dienās cilvēki kā apmāti dodas svaigā gaisā piknikot pie dabas. Neatņemama vasaras atpūtas sastāvdaļa ir veldzēšanās ūdenstilpju tuvumā, bet, kur saule un ūdens, tur peldēšana un cita veida ālēšanās. Diemžēl ar peldētprasmi vai elementāru izpratni par drošību uz ūdens Latvijā joprojām ir traki, un tas nav tikai subjektīvs redzējums - par to runā drūmi statistikas skaitļi, kas saistīti ar noslīkušo skaitu. Tie pieaug, un pieaug baisi. 2020. gadā ūdeņos dzīvību zaudēja 128 cilvēki jeb par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Iesīkstējušais karalis © DIENA

Profesionālais sports un tehnoloģiju attīstība gadiem ilgi iet roku rokā. Nu jau faktiski visos komandu sporta veidos, kā arī daudzos individuālajos, tiek izmantoti dažādi tehnoloģiski risinājumi, tostarp video atkārtojumu caurskatīšana, lai tiesneši varētu pieņemt vispareizākos un objektīvākos lēmumus. Šie mūsdienu jauninājumi pārsvarā uzņemti ar pozitīvām atsauksmēm. Gandrīz visur, jo izņēmums ir sporta karalis futbols, kur no konservatīvākās publikas arvien izskan kritika par tiesneša videoasistenta sistēmu jeb VAR, kas šobrīd sporta veidā tiek izmantota roku rokā ar vārtu līnijas tehnoloģiju.