Ineses Galantes jaunā pasaule

Tā bija jūsu Argentīnas debija?

Buenosairesas teātrī dziedāju pirmo reizi, un pirmoreiz dziedāju arī pilnu operas Rinaldo koncertiestudējumu. Es vienmēr atteicu, bet aģentūra mani pierunāja un Buenosairesas Colon teātris mani aicināja jau sen. Bet es teicu: nē, nē, nē! Jo tā ir milzīga māja, trīsarpus tūkstoši klausītāju, kā lai piepilda?

Armīdas lomā, ko dziedājāt, jūtaties labi?

Vokāli tā ir ļoti grūta, bet ļoti skaista. Rinaldo bija Hendeļa pirmā opera, viņam bija 26 gadi, un tik bagāta ar melodijām un pasakainām ārijām viņam nav neviena opera. No tās viņš smēla visu mūžu. Tādēļ diriģents izlēma, ka jāiestudē statiski, tur nekāda fizkultūra nav vajadzīga. Tur bija pieci kontrtenori, tik dažādi! Tā man bija jauna pasaule.

Hendeļa operu Argentīnā iestudēja pirmo reizi. Izdevās notikums? Publika saprata?

Publika bija ļoti ugunīga, sajūsmā kliedza un rēca, katram bija savi komentāri. Un viņi negaida, kad opera beigsies, bet reaģē uzreiz pēc ārijām.

Jūs tur tagad pazīst?

Sēdēju kafejnīcā un ēdu picu. Parasti picu neēdu, bet tur bija rakstīts, ka šī ir no 1953. gada un gatavota kā Šveicē - uz redelēm un atklātas uguns. Tikai ar sīpoliem, bet tik garšīga! Pēkšņi nāk trīs kungi, apstājas un skatās, kā es ēdu. Un tad viņi iesaucās: Armīda!!! Izrādās, speciāli atbraukuši no Santjago, no Čīles, lai dzirdētu šo Hendeļa operu. Daļu no šīs mūzikas dziedāšu festivālā Summertime.

Festivāla Summertime kamermūzikas vakaram gatavojat ļoti īpašu krievu kamermūzikas pērli?

Dmitrija Šostakoviča ciklu No ebreju tautas poēzijas, kas sacerēts 1947. gadā. Tā ir pērļu pērle, ar dziļu zemtekstu. Visu, ko Šostakovičs nedrīkstēja pateikt skaļi, viņš ielika mūzikā.