Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vēlēšanas jau rīt. Jāiet! © DIENA

Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.

Vai atbalsts ļaus pārziemot? © DIENA

Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.

Kā balsot un nevilties © DIENA

Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos

Itālijas konservatīvā izvēle © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

Iespēja balsot jāizmanto © DIENA

Saeimas vēlēšanu datums – 1. oktobris – ir jau pēc dažām dienām. Ja 1. oktobrī nav iespējams doties balsot, tad jau iepriekš – 29. un 30. septembrī – var ieiet vēlēšanu iecirknī un nodot balsi glabāšanā. (Plašāka informācija par to atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.)

Nereformējamais ANO © DIENA

Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.

Esam sagatavojušies Putina mobilizācijai © DIENA

Haoss Krievijas lidostās un uz tās robežām, kas trešdien iestājās pēc it kā mēnešiem ilgi prognozētā, tomēr kā šoks atnākušā Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju, parādīja, ka Eiropas lēmums par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, kur baltieši nospēlēja proaktīvu lomu, bijis tālredzīgs, un attiecībās ar šo agresīvo valsti diskusijas par humāniem apsvērumiem ir jāaizmirst – pašu drošība ir pirmajā vietā.

Politiķiem jārunā atklāti © DIENA

Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti 8368 jauni Covid-19 gadījumi, un salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš jaunatklāto gadījumu skaits pieaudzis par 48,8%, turklāt par 23% palielinājies pacientu skaits stacionāros, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Neatrisināmais eksklāvu jautājums © DIENA

Iepriekšējās nedēļas otrajā pusē uzliesmoja bruņotas sadursmes uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, kuras paņēma kopumā vairāk par simtu abu pušu karavīru dzīvību. Turklāt sadursmes sākās brīdī, kad abu valstu prezidenti – Emomali Rahmons un Sadirs Džaparovs – jau bija ceļā uz Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksmi Samarkandā.

Par naida izpausmēm jāatbild © DIENA

Interneta vide bieži tiek dēvēta par džungļiem, kuru civilizēšanai nepieciešamais normatīvais regulējums un tiesu prakse vēl tikai veidojas.

Iztukšos vēl vairāk © DIENA

Globālās inflācijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecības procesiem, šķiet, beidzot pamanījušas arī centrālās bankas, kuras, cenšoties slāpēt straujo patēriņa cenu kāpumu, sākušas visai agresīvu procentu likmju celšanas kampaņu.

Sprādzienbīstams diplomātiskais pasts © DIENA

Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.

Miera aprises nav saskatāmas © DIENA

Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.

Krievijas tūristus nevajag

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju 8. septembrī informēja par vienošanos ierobežot Krievijas pilsoņu, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta vai uzņēmējdarbības nolūkos.

Nesavienojami pasaules redzējumi © DIENA

Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to atbalstītāju koalīcijas kontūras

Kārtējais mēģinājums © DIENA

Nākamajā gadā Veselības ministrija plānojot sākt darbu pie jaunās digitālās veselības sistēmas, kas laika gaitā nomainīs slikti strādājošo e-veselību, kodola funkciju izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.

Valdību veido pilsoņu izvēle © DIENA

Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Vēstures atstātais mantojums © DIENA

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Viltība neizdodas © DIENA

Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Jāapzinās spriedzes riski © DIENA

Septembrī energoresursu cenu augšupeja kļuvusi par vienu no dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv neziņa par to, cik lieli būs rēķini ziemā.

Rūpniecība kā dzinējspēks © DIENA

Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Tuvojoties 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai –, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta politisko spēku reitingiem, un likumsakarīgi ir tas, ka it īpaši šos reitingus popularizē tie politiķi, kuru partijām reitings ir kāpis.

Levits: Rietumvalstu uzņēmējiem ir jāatbalsta Ukraina, lai Krievija neiekāro jaunas teritorijas

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Rietumvalstīs ikvienam iedzīvotājam, tai skaitā uzņēmējam, ir svarīgi apzināties, ka ir jāaizstāv demokrātijas vērtības, ir jāatbalsta Ukraina, lai Krievijas esošajam režīmam nebūtu iespēju iekārot jaunas teritorijas, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Rīgas pilī tiekoties ar uzņēmēju pārstāvjiem.

Augusta pašās beigās – 30. augustā – 91 gada vecumā no dzīves aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekratārs un vienlaikus pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Pēdējo dienu laikā politiķi piepūstiem vaigiem, cits citu cenzdamies pārtrumpot labskanīgāko vārdu izvēlē, steidz sabiedrību iepriecināt ar sensacionālu ziņu – valdībā esot pieņemts teju vēsturisks lēmums par obligātās iepirkuma komponentes jeb, vienkārši sakot, OIK atcelšanu!

Pirmā septembra diena daudziem saistās ar mācību gada sākumu un liek aizdomāties par izglītības prestižu mūsu sabiedrībā. Šogad būtiski ir arī tas, ka no 1. septembra tieši mēnesis palicis līdz 14. Saeimas vēlēšanām.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.

Veids, kā valdība vakar pieņēma un pamatoja lēmumu sniegt atvieglojumus privātu uzņēmēju daudzus gadus virzītajai sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai Skultē, ir paraugs tam, kā šādi politiski lēmumi nebūtu jāpieņem un kā tos nevajadzētu argumentēt.

Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.

Šodien