Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Iemītnieku skaitu audzē bēgļi © DIENA

Latvijas iedzīvotāju skaitu raksturojošie dati rāda iepriekš nebijušu tendenci − iedzīvotāju tagad ir vairāk Ukrainas bēgļu kontekstā. Par to vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Lēmumi un pretrunas © DIENA

Augustā Johannesburgā Dienvidāfrikā paredzētā BRICS valstu vadītāju samita laikā ar lielu ticamības pakāpi tiks pieņemti lēmumi, kas to īstenošanas gadījumā atstās ievērojamu ietekmi uz globālo ģeopolitisko situāciju.

Levitā pamodies politikas shēmotājs © DIENA

Izskatās, ka Jaunā Vienotība (JV) ar rēķinu nomaksu par sava populārākā politiķa Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta krēslā nesteidzas, un vakar, netieši sniedzot atbildi uz daudzus interesējošo jautājumu, vai viņam palicis kāds rūgtumiņš par nepārvēlēšanu amatā, līdz jūlija sākumam amatā vēl esošais prezidents Egils Levits šo procesu padarīja vēl mazlietiņ sarežģītāku.

Vēlēšanas būs jau pēc gada © DIENA

Tieši pēc gada – 2024. gada 8. jūnijā – mūsu valstī gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.

Starp vēsturi un ģeopolitiku © DIENA

Kembridžas Universitāte ir izslēgusi no savas programmas apgalvojumus par anglosakšiem kā atsevišķu etnisko grupu, pamatojot šo lēmumu ar nevēlēšanos veicināt "mītu par nacionālismu" izplatību, kā arī ar cīņu pret rasismu, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Ierastajā stilā © DIENA

Galvaspilsētas vadība un arī dažs valdības vīrs izdomājuši visai oriģinālu veidu, kā jau kārtējo reizi ar savdabīgu rīcību mēģināt izpatikt vēlētājiem. Proti, runa ir par Dziesmu svētkiem un gadsimta būvniecības projektu – Brasas pārvadu pār dzelzceļu uz Skulti Rīgā.

Drošības dažādie aspekti © DIENA

Militāra apdraudējuma riski Latvijai un kopumā Baltijai ir niecīgi, jo visas trīs Baltijas valstis ir NATO dalībnieces. Turpretī riski, ko rada Krievijas propaganda, ir daudz lielāki. Šāds secinājums izriet no dažādu ekspertu sacītā Baltijas valstu žurnālistiem seminārā, ko organizēja Eiropas Parlaments (EP).

Reliģiska konflikta draudi? © DIENA

Pēdējās dienās ir ievērojami pieaugusi spriedze uz Irānas un Afganistānas robežas. Ir izcēlušās vairākas sadursmes starp Irānas bruņotajiem spēkiem un kustības Taleban kaujiniekiem, abās pusēs ir kritušie un ievainotie, un abas puses pievelk pie robežas papildspēkus.

Laimes lāča meklējumos © DIENA

Gandrīz uzreiz pēc pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā publiskajā telpā tiek izteiktas cerības, ka šajā amatā viņš spēs sekmēt vienas, otras, trešās nozares labāku attīstību, ka teju tieši viņš būs tas, kurš veicinās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevienlīdzības mazināšanos un tamlīdzīgas lietas.

Darba tirgus jāatver gudri © DIENA

Pēdējā laikā mūsu valstī daudzviet pamanāms, ka trūkst darbinieku.

Erdogana grūtākā prezidentūra © DIENA

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzvara valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā bija prognozējama, tomēr nav pārliecības, ka viņam izdosies saglabāt šo posteni līdz pilnvaru termiņa beigām.

Svētkus tomēr nesabojāja © DIENA

Latvijas hokejistu grandiozais sniegums, šķiet, šoreiz nepaslīdēja garām teju nevienam.

Atbildība interneta džungļos © DIENA

Sociālo tīklu vide bieži tiek dēvēta par virtuālajiem džungļiem, jo juridiskā aspektā šī vide nav pilnībā sakārtota un tajā sastopamas ļoti dažādas – gan kulturālas, gan arī visai necivilizētas – izpausmes. Turklāt ir cilvēki, kuri anonīmi veic ierakstus sociālajos tīklos, komentē citu lietotāju ierakstus un iesaistās diskusijās, bet piemirst, ka anonimitāte internetā ir vien nosacīta.

Starp Arcahu un Kalnu Karabahu © DIENA

Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.

Par prezidenta ievēlēšanas zelta akciju © DIENA

Latvija ir jauna prezidenta gaidās, un jau nākamā nedēļa nesīs atbildes uz daudziem jautājumiem.

Inflācijas ietekme uz sabiedrību © DIENA

Patlaban inflācijas straujais kāpums ir apstājies, un, lai gan daudzu preču un pakalpojumu cenas, visticamāk, neatgriezīsies tādā līmenī, kādā bija ap 2019.– 2020. gadu, tomēr milzīgs cenu pieaugums, piemēram, pārtikai, netiek prognozēts.

Avens un latviešu cilšu kari © DIENA

Sākot jau no pirmās dienas, kad medijos 31. janvārī parādījās vēstījums "sankcionētā Avena porcelāna izstāde nacionāļu pārvaldītajā Ogrē", man ir bijuši nopietni iebildumi pret diskusijas seklo tvērumu un acīmredzami Latvijas politisko cilšu savstarpējiem kariem pakārtoto vēstījumu, kas nevelk augstāk par mēdīgu uzrakstu uz sētas.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā notika G7 valstu (sākotnēji grupa izveidojās kā pasaules lielāko naftas importētāju apvienība, kura jau vēlāk lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.

Latvijā pērn 30,5 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja un nemācījās, secinājusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Nesen man lūdza uzrakstīt portretējumu trim oficiāli izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem, taču biju tīri atvieglota, ka aizņemtības dēļ šobrīd jāatsaka, jo, atklāti sakot, ne Uldim Pīlēnam, ne Elīnai Pinto, ne Edgaram Rinkēvičam kā īstajiem kandidātiem vienkārši neticu.

Nedēļas sākumā kļuva zināms par Sidnejā, Austrālijā paredzētā QUAD valstu (ASV, Austrālijas, Indijas un Japānas) līderu samita atcelšanu.

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā konstatēts, ka mūsu sabiedrībā audzis nacionālisms un izpratne par Latvijas kā nacionālas valsts vērtību, bet samazinājusies Krievijas ietekme – no 2008. līdz 2022. gadam Latvijas patriotu skaits palielinājies no 73% līdz 84%, bet Krievijas patriotu skaits sarucis no 12% līdz 4%.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijā tika aizvadītas daudzu ekspertu par 2023. gada svarīgākajām vēlēšanām pasaulē uzskatītās šīs valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās uzņēmēju aptaujas, līdzšinējie pētījumi un paustie viedokļi apliecina, ka uzticēšanos publiskajai pārvaldei, uzticēšanos nodokļu sistēmai un labprātīgu nodokļu nomaksu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augstākais darbaspēju nodokļu slogs Baltijā, bet arī necaurspīdīgs, šķietami nelietderīgs, neefektīvs nodokļos samaksātās naudas izlietojums, birokrātija, sarežģītība.

Šodien