Pieteikumus CVK iesniegušas partijas Latvija pirmajā vietā, Tautas varas spēks, Suverēnā vara, Tautas kalpi Latvijai, Apvienība Jaunlatvieši, Stabilitātei! un politisko partiju apvienība Pamats-LV.
Kā varam secināt, piecas no tām ir ārpus parlamenta esošas politiskās organizācijas, par kuru eksistenci – pirmšķietami – absolūtam vairākumam Latvijas sabiedrības vai nu nav bijis vispār nekādas nojausmas, vai arī varbūt kaut kur garāmejot par tādu mazpartiju bija padzirdēts. Protams, 14. Saeimā iekļuvušās Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei! gan jau daudz lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju ir zināmas opozīcijas partijas.
Skaidrs, ka Saeimas "atlaidēji" ir izmantojuši savas likumiskās tiesības šādu procedūru ierosināt, jo dzīvojam tomēr demokrātiskā valstī, kur pilsoņiem ir iespēja un tiesības gan ievēlēt parlamentā sev simpatizējošus politiskos spēkus, gan arī rosināt Saeimas atlaišanu, ja viņu ieskatā parlamentā un politiskajā sistēmā ir iestājies "vissirslikti" periods. Tagad CVK 10 dienu laikā jāizvērtē iesniegumi un jālemj, kuri no tiem atbilst likumos noteiktajām prasībām.
Tam, ka politiskā sistēma un procesi Latvijā ir, maigi sakot, mazliet novirzījušies no normālā ceļa, kaut kādā mērā var piekrist, un teorētiski iespējams, ka varbūt arī ir pienācis laiks mazliet sapurināt varas pozīcijās vai tuvu tām dzīvojošos politiķus un likt apjaust, ka salīdzinoši labi apmaksātais deputāta krēsls viņiem tomēr nav gluži pielaulāts uz mūžu un ka tikt ievēlētam Saeimā (vai pēc tam tālāk tikt ieceltam valdības krēslā) nav šo "100 gudro galvu" privilēģija kopš dzimšanas, bet nopietns uzticības līgums ar sabiedrību.
Diezgan droši var paredzēt, ka vairums pilsoņu minēto aktīvistu ideju neatbalstīs un "Saeimas atlaidēju" iniciatīva beigsies – sliktākajā gadījumā pie neizdevušās referenduma, ja ne pat vēl tikai parakstu vākšanas posmā. Protams, ja pa šo laiku valdošā koalīcija nesataisīs kādas ziepes un nenokaitinās sabiedrību.
Taču ir vēl kas: katrs šāds process prasa finansējumu – lielāku vai mazāku, bet krietni vairāk par dažiem tūkstošiem eiro. Laikā, kad naudas trūkst daudzām būtiskām lietām, par bezjēdzīgu sabiedrības naudas tērēšanu atbildība šoreiz jāuzņemas ne tikai "septiņiem rūķīšiem", bet pilnīgi visiem politiķiem.