Minētie secinājumi izriet no pētījuma, ko veikusi Rīgas Stradiņa universitāte, apkopojot datus par 127 skolām. Katrs vardarbības gadījums skolu vidē, protams, ir jāanalizē individuāli. Taču, pirms klišejiski tiek pausts sašutums par mūsdienu jauno paaudzi, derētu aizdomāties, kādu piemēru skolēniem rāda citas – pieaugušo – paaudzes.
Nesen plašu uzmanību piesaistīja ziņa, ka saistībā ar saņemtajiem draudiem Valsts policijā ir vērsusies grāmatas Tur lejā tulkotāja Signe Viška. (Paužot atbalstu tulkotājai, to akcentēja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.) Publiski ir ziņots, ka draudus saņēmusi dzejniece Liāna Langa, kura mērķtiecīgi cīnās par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu mūsu valstī. Savulaik žurnālistam draudus ir izteicis ar viņa rakstu neapmierināts politiķis, pašreizējās Saeimas deputāts. Par Covid-19 pandēmijas laikā saņemtiem draudiem publiski ir stāstījusi ārste, kura iestājās par vakcināciju. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresīvi izteikumi ir dzirdēti no Kremļa ideoloģijas un krieviskas lielummānijas apmātām personām, kuras tracina Latvijas sabiedrībā dominējošais atbalsts Ukrainai. Šoruden Izraēlas un Palestīnas militārais konflikts ir saasinājis attiecības starp tiem cilvēkiem, kuriem ir pretēji viedokļi par situāciju Tuvajos Austrumos.
Šie un vēl daudzi citi piemēri ļauj secināt, ka draudi var izskanēt saistībā ar ļoti dažādām tēmām un draudētāji bieži vien ir pieauguši cilvēki, nevis skolēni.
Likumsargiem, lai izvērtētu apstākļus, protams, ir vajadzīgi pierādījumi, ka draudi tiešām ir bijuši, un te var palīdzēt mūsdienu tehnoloģijas, kas pat viedtālrunī ļauj ierakstīt sarunas un nofilmēt situācijas, kā arī ļauj saglabāt tekstus, kas izplatīti virtuālajā vidē.
Robeža starp vārda brīvību un verbālu uzbrukumu ir skaidra: "Tajā brīdī, kad tiek izteikti draudi nodarīt miesas bojājumus vai draudi veselībai, dzīvībai, tas ir kriminālsodāms pārkāpums," LTV raidījumā Kultūršoks ir norādījis zvērināts advokāts Andris Tauriņš.
Ja mēs gribam, lai skolēnu attiecībās nebūtu agresivitātes, ikvienam pieaugušam cilvēkam derētu aizdomāties, vai viņš pats savu viedokli allaž pauž toleranti un konfliktus risina diplomātiski. Un tas, starp citu, attiecas arī uz pedagogiem.