Uz ksenofobijas robežas balansējošs nacionālradikālisms, kas liek uzskatīt visus savus tautiešus bez izņēmuma par labiem cilvēkiem, bet visus cittautiešus uzlūkot ar aizdomām, protams, nav racionāls. Attiecību saspīlējums ārvalstu studentu vidū nav iemesls vērst sabiedrības noskaņojumu tādā virzienā, ka Latvijai studentus no ārzemēm vispār nevajag. Ārvalstu jauniešu izglītošana ir ierasta prakse daudzās dažādu pasaules reģionu augstskolās, turklāt arī latvieši ir studējuši un studē ārzemēs.
Tomēr tikpat neracionāls kā fanātisks nacionālradikālisms ir arī pārspīlēts naivums, kas liek uzskatīt, ka visi cittautieši, un it īpaši ieceļotāji (šī jēdziena plašākajā nozīmē), ir jauki, miermīlīgi un diplomātiski cilvēki. Šāds naivums, kas ierasti ir vērojams tajā sabiedrības daļā, kuru dēvē par kreisajiem liberāļiem, pēdējā laikā arī jau ir sasniedzis radikāla fanātisma līmeni. Tiek piemirsts tas, ka atbraucēji atved līdzi savus politiskos uzskatus, vēsturiskās traumas un aktuālos konfliktus, kuri var izpausties arī absolūti nediplomātiskā rīcībā. Nesen mikroblogošanas vietnē X (senāk Twitter) kādai personai, kura pauda bažas par drošību Stokholmā, nācās atspēkot visai absurdus virtuālos pārmetumus, to vidū arī tādus, kuros norādīts, ka slepkavības notiek arī Latvijā. Taču tas, ka mūsu valstī notiek noziegumi, nenozīmē to, ka kriminogēnā situācija nevarētu būt pasliktinājusies turīgākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas, ka mūsu priekšstatos tādām pilsētām kā Stokholma, Brisele, Parīze vai Strasbūra, kurās ir savas imigrantu kopienas, jābūt absolūti drošām, nenozīmē, ka pēdējos 5–10 gados tās tiešām tādas ir.
Turklāt ārkārtīgs ideālisms reizēm pavīd pat uzņēmējdarbības vidē viesstrādnieku kontekstā. Rodas iespaids, ka dažiem šķiet, ka vajag tikai Latvijas darba tirgu plašāk atvērt ārzemniekiem, tad te ieradīsies cilvēki, kuri par zemāku atalgojumu strādās vairāk nekā vietējie iedzīvotāji, būs gatavi dzīvot pieticīgos apstākļos un darbam ziedot visu savu laiku, bet nenesīs līdzi ar valodas un mentalitātes atšķirībām saistītas, risināmas problēmas.
Mēs dzīvojam laikā, kad dažādu mediju ziņas par notikumiem citās valstīs ir plaši pieejamas, līdz ar to nav iemesla ļauties t. s. vēlmju domāšanai un izvairīties skatīties acīs realitātei.