Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Karabahas konflikts atgādina par sevi © DIENA

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ maz ievērības piesaistīja ziņa par kārtējo attiecību saasināšanos starp Azerbaidžānas un Armēnijas bruņotajiem spēkiem armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas tajā daļā, kas atrodas Krievijas "miera uzturētāju" atbildības zonā.

Šķelšanās liberāļu galā © DIENA

Peripetijas ap vides un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Artūra Toma Pleša (Latvijas attīstībai/LA) lēmumu neapstiprināt Rīgas teritorijas plānu, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa izstāšanos no LA partneres Kustības " Par !" ( Par! ) un gaidāmo tiesāšanos starp Rīgas domi un VARAM, protams, var skatīt no dažādu biznesa interešu aspekta.

Pret politkorektuma slazdu © DIENA

Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības – 28% respondentu – ir pret politkorektumu. To atklāj kompānijas EY globālā mērogā veiktais pētījums. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga – apgalvojumam "Es esmu pret politkorektumu" piekrīt 29% respondentu Lietuvā un tieši tikpat Igaunijā.

Latvija var spēlēt tālejošu lomu © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".

Nekad nezaudējiet drosmi! © DIENA

Aukstā kara vēsturē ir iegājušas vairākas ASV prezidentu runas, kas ne tikai iezīmēja aso robežšķirtni starp demokrātisko Rietumu un totalitārā komunisma pasauli, bet arī apliecināja ASV kā pasaules spēcīgākās nācijas apņēmību sargāt vēl nepakļauto tautu brīvību un ilgtermiņā strādāt pie PSRS novājināšanas.

Eiropai draud "gāzes rubļu" dilemma © DIENA

Nedēļas vidū Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja par lēmumu, kas īstermiņā un vidējā termiņā var atstāt graujošu efektu uz Eiropas ekonomiku. Tika paziņots, ka Krievija pāriet uz dabasgāzes pārdošanu "nedraudzīgajām" valstīm par rubļiem, un ļoti ticams, ka šis princips pavisam drīz tiks attiecināts arī uz ievērojamu daļu vai pat visu Krievijas eksportu.

Smilšu vētra rātsnamā © DIENA

Nepaspēja vēl aizmirstībā ieslīgt Rīgas domes nespēja tikt galā ar sniegu aizvadītajā ziemā, kad pār rātsnamā sēdošo pašpasludināto "pārmaiņu koalīciju" sāka velties galvaspilsētas ielās biezā slānī esošais sāls un smilšu maisījums. Patiesībā gan ir mazliet skarbāk – šis veselībai bīstamais maisījums apdraud visus, kuri ikdienā pārvietojas pa Rīgu, īpaši kājāmgājējus un velosipēdistus.

Sava valsts ir vērtība © DIENA

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis mēnesis, un karadarbība tikai aptuveni tūkstoš kilometru attālumā šā mēneša laikā bijusi un joprojām ir galvenā aktualitāte Latvijas sabiedrībā. Bieži ir runāts par nepieciešamību saliedēt sabiedrību.

Pēdējais brīdis izvēlei © DIENA

Sarežģīts laiks. Ne tikai tāpēc, ka mums tuvumā ir karš, kura iespējamība kā Dāmokla zobens guļas arī pār mums, ekonomiskās grūtības, jāsniedz tīri praktiska palīdzība Ukrainas bēgļiem. Sarežģīts arī tāpēc, ka morāles un veselā saprāta kompasi ir jāuzstāda sevišķi precīzā režīmā, atrodot zelta pavedienu jeb virvi starp mūsu emociju bezdibeņiem.

Moldova kā nākamā apdraudētākā valsts © DIENA

Eiropas valsts, kuras pastāvēšanai Krievijas iebrukums Ukrainā rada vairs ne tikai potenciāli pašus lielākos apdraudējumus uzreiz pēc Ukrainas, ir nelielā Moldova, kuras valdība šā iemesla dēļ jau tagad atrodas atklāti neapskaužamā situācijā.

Pabalsti vēlēšanu gadā © DIENA

Ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Covid-19 joprojām augstā izplatība un energoresursu cenu svārstības liek domāt, ka arī turpmāk būs nepieciešams valsts atbalsts gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Par lielkrievu šovinisma bīstamību © DIENA

Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.

Grūtības, bet ne traģēdija © DIENA

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, likumsakarīga norise bija naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās, ko pavadīja arī lielāki skaitļi degvielas uzpildes staciju cenrāžos.

Informatīvā telpa jāaizsargā gudrāk © DIENA

Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums slēgt piekļuvi 71 tīmekļa vietnei, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju, ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.

Ķīna dilemmas priekšā © DIENA

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nopietni satrauc rietumvalstis, ir Maskavai atklāti labvēlīgā Ķīnas nostāja. Pekina ne tikai ignorē aicinājumus nosodīt iebrukumu, bet arī neslēpj, ka negrasās pārtraukt ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kas mazinās Rietumu noteikto sankciju efektu.

Vēlētāji un viņu atbildība © DIENA

Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis tematu par to, cik lielā mērā vēlētāji ir atbildīgi par ievēlēto politiķu rīcību.

Ukraiņu pašaizliedzība kā cena par nākotni © DIENA

Ukrainas bruņoto spēku izvēlētā taktika un – īpaši svarīgi – pašaizliedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam acīmredzami ir novedusi pie tā, ka okupācijas armija cerētā uzvaras gājiena vietā iestrēgusi valsts austrumos un dienvidos, kā arī galvaspilsētas Kijivas apkaimē, un bez papildspēku piesaistīšanas nav spējīga nedz turpināt uzbrukumu, nedz kontrolēt līdz šim okupētās teritorijas.

Iecietībai ir robežas © DIENA

Visu laiku runāju ar cilvēkiem, eju uz mītiņiem, lasu komentārus sociālajos tīklos un redzu, ka krieviski runājošajos Latvijas reģionos, pirmām kārtām Latgalē, ir ļaužu masa, kuri priecāsies par krievu tankiem. Un man ir bail.

Svarīga ir valsts politika © DIENA

Ekonomiskais dzelzs priekškars, kas pēc 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir aizvilkts starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kā arī kopumā Rietumiem, liek domāt par alternatīvām, kas Latvijai aizstātu sadarbību ar agresīvo kaimiņvalsti.

Tā dēvēto margināļu problēma ir jārisina © DIENA

Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.

Augstprātības cena © DIENA

Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.

Par NATO diskutēs ilgi un pamatīgi © DIENA

Krievijas pagājušā gada decembrī izvirzītais būtībā ultimāts rietumvalstīm par starptautiskās drošības sistēmas pārskatīšanu Maskavai vēlamajā virzienā, kā arī jo īpaši nu jau vairāk par divām nedēļām ilgstošais iebrukums Ukrainā ir novedis pie tā, ka abās militāri neitrālajās Ziemeļvalstīs – Zviedrijā un Somijā – mainās iedzīvotāju attieksme pret šo valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē.

Diemžēl nekādu pārsteigumu neradīja Saeimas vairākuma vakardienas lēmums noraidīt opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.

Divas nedēļas pagājušas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un to laikā mūsu sabiedrībā vienlaikus izskanējuši gan aicinājumi nevairot paniku, gan pieprasījumi sniegt precīzas prognozes dažādiem – arī draudīgiem – nākotnes scenārijiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā liek pievērst pastiprinātu uzmanību arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam. Abos gadījumos pastāv zināmas, lai arī ne pilnīgas līdzības, tostarp Ķīnas augstākās amatpersonas neskopojas ar paziņojumiem, ka Taivānai nāksies "atgriezties dzimtenes apskāvienos".

Krievijas iebrukums Ukrainā un nežēlīgā pilsētu iznīcināšana, māju, skolu, slimnīcu apšaude ar raķetēm, civiliedzīvotāju upurus izmantojot kā terora instrumentu, daudziem ir atklājusi jaunu skatu uz pasauli. Kaimiņos ir agresīvs un neprognozējams režīms, kas var ķerties pie brutālākajām kara darbības metodēm.

Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.

Sabiedrība nav izturējusi stresa testu

Nacionālās apvienības (NA) un Attīstībai/Par (A/P) kā divu starp tā sauktajām latviskajām partijām pretēji radikālāko spēku pozicionēšanās tēmā par Krievijas sākto karu Ukrainā ir tikai mēģinājumi apsedlot Krievijas agresijas izraisītās emocijas, tās konvertējot visvieglāk iegūstamajās vēlētāju balsīs. Tas atbilst viņu elektorāta nišai, bet nesatur nekādu piedāvājumu, ko darīt ar sabiedrības problemātisko daļu, kas ir mūsu valsts patiesās galvassāpes.

Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.

Vienā no savām izcilajām runām pirms dažām dienām no ielenktās Kijivas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda: "Kurš ir gatavs cīnīties mums līdzās? Es nevienu neredzu... (..) Mēs aizstāvam mūsu valsti vieni paši. Pasaules stiprākie militārie spēki noskatās no attāluma. Vai vakar ieviestās sankcijas iespaidos Krieviju? Mēs dzirdam debesīs virs mums un mūsu zemē, ka ar to nepietiek."

Šodien