Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Jārīkojas sistēmiski © DIENA

Zema dzimstība Latvijā vērojama kopā ar augstu mirstību, tāpēc starpība starp dzimušajiem un mirušajiem Latvijā ir stabili negatīva. Latvija izmirst.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušajā nedēļā vērtēja portālā Manabalss.lv vairāk nekā 10 000 parakstu savākušo priekšlikumu par aizliegumu prokremliski noskaņotām personām ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās.

Sīrijas trīspusējā vienošanās © DIENA

Kā vēsta aģentūra Reuters, šā mēneša vai, iespējams, pat šīs nedēļas laikā ir gaidāma Turcijas, Sīrijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās. Turklāt, lai arī tikšanās datums nav zināms, nekādu šķēršļu tās ceļā nav – nosaukt konkrētu laiku un vietu (lai gan tikai retais šaubās, ka tā būs Maskava) kavē vienīgi fakts, ka turpinās darba kārtības saskaņošana.

Konservatīvās Saeimas iespēja © DIENA

Prognozēs, kas izteiktas par aizvadītajā rudenī ievēlētās 14. Saeimas darbu šajā gadā, izskanējis viedoklis, ka nav labi tas, ka šī Saeima ir konservatīvāka nekā iepriekšējā.

Kā Ašeradens restartēs VID? © DIENA

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie nodokļu maksājumi.

Dožģ aizbrauc, problēmas paliek © DIENA

Ziņa, ka pārkāpumu dēļ Latvijā bez apraides licences atstātais telekanāls Dožģ pie tādas ticis Nīderlandē un savu redakciju pārceļ uz šo Eiropas valsti, ir laba ziņa, jo Dožģ kā Putina režīmam kritiska un pietiekami autoritatīva medija pazušana no ētera globāli, protams, būtu nevēlama.

Nepilnīgi atvērtās robežas © DIENA

Iepriekšējās nedēļas beigās Ķīna oficiāli atvēra ceļotājiem pirms trim gadiem cīņas ar Covid-19 pandēmiju ietvaros slēgtās valsts robežas.

Cieņa pret latviešu valodu © DIENA

Pēdējā laikā bieži manāmajās diskusijās par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu uzmanības vērts ir aspekts, kas saistīts ar latviešu valodu kā vairāku nozaru izdzīvošanas pamatu.

Priekšvēlēšanu kaislības © DIENA

ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.

Šlesera un Ušakova bīstamie naratīvi © DIENA

Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.

Nauda būtu jātērē lietderīgi © DIENA

Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.

Psihiatra izziņa šovinistu stigmatizācijai © DIENA

Ziņai, ka sākusies psihiatra izziņu izsniegšana atbrīvošanai no latviešu valodas prasmes pārbaudēm, ir potenciāls kļūt par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem desmitgades ilgušajā cīņā par valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu, jo zināmā kategorijā ierindos visus tos, kuri ikdienas saziņā demonstratīvi izvairīsies lietot latviešu valodu.

Lulas da Silvas inaugurācija © DIENA

Gada pašā sākumā Brazīlijā ar vērienu tika aizvadīta trešo reizi valsts prezidenta amatā ievēlētā kreisā politiķa Luisa Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.

Šogad svarīga būs drošība © DIENA

Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.

Specifisks pasaules karš © DIENA

Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC sniegtā intervijā nodēvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā jau ir iesaistītas vairākas puses un tam [karam] ir globāls raksturs", viņš neko nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.

Cerības un bažas © DIENA

Aizejošais gads, jācer, noslēgs triju gadu ciklu, kurā Latvija (un, protams, arī visa pasaule) gājusi cauri ārkārtīgi lielai turbulencei gan cilvēciskajā, gan ekonomikas, gan drošības kontekstā.

Vai 2023. gads mūs saliedēs? © DIENA

Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.

Ģeopolitisko satricinājumu gads © DIENA

Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.

Ambīcijas bez risku apzināšanās © DIENA

Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.

Decembrī Eiropas Parlaments (EP) tradicionāli apkopo svarīgākos aizejošajā gadā pieņemtos lēmumus, un šajā gadā dominē Ukrainas vārds.

Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.

Vienīgais, par ko var teikt paldies jaunajam reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam (AS), kurš otrdien izraisīja dzēlīgu kritiku kārtējo reizi reanimētajai un tūlīt pat arī nobērētajai idejai par bezbērnu nodokļa ieviešanu, ir tas, ka jaunajiem ministriem jau pirmajā valdības sēdē tika nodemonstrēts, ar ko beidzas tukša, nesagatavota, neargumentēta un nepārdomāta muldēšana.

Ziemassvētkus šogad sagaidām apstākļos, kuros nācies pierast pie daudz kā tāda, kas prasa izturību. Esam pieraduši pie ziņām par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un tieši Ziemassvētkos kopš kara sākuma būs pagājuši desmit mēneši.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Baltkrievijā un sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, visticamāk, liecina par to, ko šie politiķi cenšas noliegt – par Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā, oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.

Uzrunājot jaunievēlēto valdību tās pirmajā sēdē, Valsts prezidents jau atkal, manuprāt, nodevās mazliet dīvainam un vienlaikus grūti izprotamam domu un vēlmju plūdumam attiecībā uz birokrātiski politiskā aparāta paplašināšanu (kam diezgan šķietami sekotu arī nodokļu maksātāju naudas patērēšana vērā ņemamos apjomos), kam nekādi neizdodas atrast racionālu, argumentētu pamatojumu.

Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".

Kārtējo reizi saasinoties spriedzei etnisko serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos, Kosovas vadība oficiāli paziņoja par pieteikuma dalībai Eiropas Savienībā (ES) nosūtīšanu uz Briseli. Paralēli Eiropas Parlaments (EP) un ES šobrīd prezidējošā valsts Čehija vienojās par atbalstu bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanai, kas gan iespējams tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.

Šodien