Bez īpašas ievērības šī ziņa palika galvenokārt tāpēc, ka Mjanmā pilsoņu karš turpinās kopš Otrā pasaules kara beigām (kopš 1948. gada) un de facto ir pats ilgākais no šobrīd pastāvošajiem konfliktiem pasaulē. Pat ja oficiāli tiek runāts par vairākiem (līdz sešiem) pilsoņu kariem, pēc būtības tas ir viens karš, kura ietvaros valdības spēki, kā arī ap 40 lielāku un vēl lielāks skaits mazāku etnisko, ideoloģisko vai kriminālu armiju un grupējumu dažādās kombinācijās cīnās par tikpat dažādiem mērķiem.
Ir vairāki iemesli, kamdēļ Mjanmas pilsoņu kara beigas nav saskatāmas, un fakts, ka valsts lielāko daļu aizņem džungļi, no kuriem izskaust partizānu armijas ir neiespējami, ir tikai viens no tiem. Tāpat Mjanmā atrodas tā sauktais Zelta trijstūris – viens no pasaules galvenajiem narkotiku ražošanas reģioniem, savu daļu no kura cenšas nodrošināt liela daļa grupējumu. Ne mazāka nozīme ir faktam, ka Mjanma atrodas uz ģeopolitiskās robežas – valsts īsti neatrodas nedz kaimiņu lielvalstu (Ķīnas un Indijas), nedz citu varu ietekmes zonā, un par šo ietekmi arī turpinās cīņa, turklāt visbiežāk pēc principa – lai kontroli neiegūtu konkurenti. Protams, sava loma ir arī politiskajai situācijai valstī.
Pēdējā nemiernieku militārā ofensīva no līdzīgiem vardarbības uzliesmojumiem savukārt atšķiras ar to, ka uzbrukumi ir vērsti pret teritorijām, kur atrodas Ķīnai nozīmīgi objekti. Mjanma ir gan gāzes piegādātāja Ķīnai, gan arī transporta koridors, kas ļauj apiet Malakas jūras šaurumu. Par Mjanmas nozīmīgumu Pekinai liecina tās atbalsts militārajai huntai (kura nebūt nav noskaņota viennozīmīgi proķīniski), augstu Ķīnas amatpersonu regulāras vizītes šajā valstī u. c.
Tam, ka trīs no lielākajiem Mjanmas nemiernieku grupējumiem paši būtu izdomājuši apvienot spēkus un pārņemt kontroli pār Ķīnai svarīgiem objektiem, Pekina netic un meklē aizkulišu diriģentu. Savukārt gadījumā, ja nemierniekiem izdosies ieņemt pietiekamas teritorijas, lai atšķeltu Mjanmu no Ķīnas, nav izslēgta pat iespēja, ka Ķīnai var nākties ievest tur savus bruņotos spēkus, kas nozīmēs arī šīs lielvalsts iesaistīšanos lokālā un bezgalīgā konfliktā. Jebkurā gadījumā šie ir notikumi, kuru sekas var izrādīties daudz tālejošākas nekā tikai kārtējās sadursmes "kaut kur Mjanmā".