Milei pats sevi, jāpiebilst, pozicionē nevis kā libertariāni (par kādu bieži tiek uzskatīts), bet gan kā anarhokapitālistu, kas nav sinonīmi. Tāpat viņš regulāri tiek salīdzināts ar ASV eksprezidentu Donaldu Trampu un ar Brazīlijas bijušo līderi Žairu Bolsonaru, kas arī nav korekti. Šo trijotni vieno nesistēmiskums un nākšanai pie varas izmantotās metodes, atbalsts konservatīvajām vērtībām un neslēptas antipātijas pret ultraliberālo dienaskārtību, taču ar to līdzības arī beidzas. Milei viens no galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem ir Argentīnas Centrālās bankas likvidēšana un atteikšanās no nacionālās valūtas peso, pilnībā pārejot uz ASV dolāra izmantošanu. To, līdzīgi kā vēl virkni citu viņa priekšvēlēšanu solījumu (daudzu ministriju likvidēšanu, stratēģiski svarīgu nozaru pilnīgu privatizēšanu u. c.), diezin vai var uzskatīt par programmu, kā padarīt diženu (pēc līdzības ar Trampa "padarīt Ameriku atkal diženu") Dienvidamerikas otru nozīmīgāko valsti.
Vienlaikus Argentīnas sistēmiskie politiskie spēki četrās demokrātijas desmitgadēs ir noveduši reiz ļoti labklājīgo valsti būtībā līdz kliņķim, bet visi iepriekšējie reformu mēģinājumi ir izrādījušies neveiksmīgi, valstij mētājoties no vienas galējības citā. Kamdēļ vēlētāji ir gatavi ķerties pat pie šāda salmiņa, atbalstot kā ikdienas uzvedības, tā uzskatu ziņā ekstravagantu radikāli? Vadoties pēc principa, ka kļūt vēl sliktāk diezin vai ir iespējams un ka radikālas reformas valstij ir nepieciešamas jebkurā gadījumā.
Cits jautājums, ka radikālu pārmaiņu īstenošana Argentīnā nav iespējama bez Kongresa (parlamenta) piekrišanas, bet tajā Milei atbalstītāju pārstāvniecība ir stipri pieticīga. Argentīnā Kongresa abas palātas tiek pārvēlētas pa daļām ik pēc diviem gadiem, kas nozīmē iegūt vairākumu nākošā prezidenta La Libertad Avanza. Arī tai pieslējušies atsevišķi labējie spēki varēs tikt pārvēlēti tikai tad, kad Milei prezidentūras pirmais termiņš jau būs beidzies. Šā iemesla dēļ lielākā daļa jaunievēlētā prezidenta solījumu ar augstu ticamības pakāpi paliks tikai runu līmenī, lai gan garlaicīgi nebūs, un ne tikai argentīniešiem.