Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Nabadzības ēnā © DIENA

Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.

Pavīd aizbraukšanas riski © DIENA

Vairākums – 81% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir apdraudējums mūsu valsts drošībai.

Politiskās izvēles jautājums © DIENA

Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.

Jāstrādā efektīvi © DIENA

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība vakar nostrādāja simto dienu, un šajā sakarā valdības preses dienests bija sagatavojis gana plašu atskatu uz to, ko jaunajam Ministru kabinetam jau izdevies paveikt. Lai gan paveikto darbu saraksts ir gana plašs, tomēr skaidrs, ka lielā mērā tā ir sava veida sausā statistika par lēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau izpelnījušies asu dažādu jomu pārstāvju kritiku

Neaizrauties ar ielāpiem © DIENA

Vakar par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas pašvaldības amatpersonas medijus iepazīstināja ar pētījumu firmas SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina – ievērojami liels skaits iedzīvotāju ar ielu stāvokli Latvijas galvaspilsētā ir vai nu pavisam, vai daļēji neapmierināti – attiecīgi 40,6% un 39,7% respondentu.

Partnerības demonstrēšana © DIENA

Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.

Inflācija un negausība © DIENA

Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).

Ciešā saistība ar bankām © DIENA

Ziņas par notikumiem finanšu nozarē pēdējā laikā bijušas tādas, kas liecina – ne visi šīs nozares spēlētāji var lepoties ar veiksmes stāstiem

Ārpolitiskā kursa legalizēšana © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas tautas pārstāvju sapulces 1. sesija, par kuras redzamāko rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku, jautājumu.

Loģika pret burtkalpību © DIENA

Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku mēdz uzdot jautājumus par valsts, patiesībā – valsts pārvaldes, prioritātēm, mērķiem un īpaši ierēdņu izpratni par reālo situāciju gan valstī kopumā, gan parastā cilvēka līmenī.

Mājokļu problēmas samilst © DIENA

Nekustamo īpašumu cenu amplitūda patlaban ir milzīga. Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā nedaudz mazāk vai vairāk par 1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas, kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.

Pekinas jaunā kvalitāte? © DIENA

Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Kurš mūs ārstēs? © DIENA

Pēdējo nedēļu laikā ziņu plūsmā nevar nepamanīt virkni satraucošu ziņu, kas tiešā mērā saistītas ar veselības jomas katastrofālo situāciju un tam pakārtotajiem riskiem, ka sabiedrība var laikus nesaņemt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus.

Kas veido augstu prestižu? © DIENA

Domstarpībās par mazo skolu likteni un par skolotāju trūkumu pat lielajās skolās pavīd arī viedokļu sadursmes par pedagogu profesijas prestižu.

Gruzijas pretrunīgā izvēle © DIENA

Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.

Budžeta nakts kā diskutabla tradīcija © DIENA

Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.

Pieminekļi un tūrisms © DIENA

Asajās diskusijās, kas sākās pēc tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan pieminekļu aizstāvji, gan aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši histēriskus pārspīlējumus un agresīvu vēršanos pret atšķirīgu viedokli.

Aizsardzības ministre mīnu laukā © DIENA

Dīvaina ir mazākais, ko teikt par to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc būtības izskatījās otrdien sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas nodrošināšanai ar pārtiku.

Salu jautājuma atgriešanās? © DIENA

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Politiķiem jādomā par rudeni © DIENA

Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.

Atklāti par Krieviju, piesardzīgi par Latviju © DIENA

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskats par 2022. gadu (vismaz tā publiskojamā daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi veltīts Krievijas agresīvās politikas radītajam apdraudējumam reģionā un tās iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras gribētos iztirzāt plašāk.

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja paustais Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ka "dzīvot laukos ir zināmā mērā ekskluzīvi".

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.

Par streiku tradīcijām © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.

Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Aizvadītā gada laikā, kopš ukraiņu tautu piemeklējusi lielā nelaime, tās aprises Rietumu pasaules apziņā ir evolucionējušas aulekšiem.

Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.

Nekādā mērā neapšaubot, ka Saeimas lēmums par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām grūtībām pieliks punktu valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai, nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir neskaidra un rada bažas.

Šodien