Projektā noteikts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses. Likumprojektu sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā vairāk nekā 13 tūkstošu pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām.
Šī likumdošanas iniciatīva pilnīgi viennozīmīgi ir pareiza un atbalstāma, sevišķi pašreizējo ģeopolitisko notikumu kontekstā, kad drošības riski pasaulē strauji pieauguši nu vairs ne tikai saistībā ar Krievijas nežēlīgo iebrukumu Ukrainā, bet arī teroristu grupējuma Hamās īstenoto asiņaino slaktiņu Izraēlā un to atbalsis jūtamas Latvijā, tostarp attieksmē un ieņemtajā pozīcijā pret šiem notikumiem.
Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valstij ar visiem iespējamiem tiesiskajiem līdzekļiem jānodrošinās, lai jau saknē apcirstu jebkādus iespējamus pretvalstiskus plānus, vēl jo vairāk to īstenošanu, – un ir pilnīgi vienalga, vai tas ir valsts pārvaldē strādājošs cilvēks, kurš saņem algu no nodokļu maksātāju naudas, bet tajā pašā laikā pauž Latvijai un visai demokrātiskajai sabiedrībai nepieņemamus vai pat naidīgus uzskatus, vai arī tā ir privātpersona, kas, piemēram, sabiedriskajā transportā bravūrīgi atļaujas deklamēt prokremliskus lozungus. Nē, nekādā mērā neiestājos pret viedokļu vai uzskatu brīvību, taču šajos ģeopolitiskajos apstākļos arī starp viedokļu un uzskatu brīvību ir robeža, kurai abās pusēs vairs nav daudz un dažādu toņu, ir tikai melns vai balts.
Taču šīs iepriekšminētās likumdošanas iniciatīvas sakarā svarīga ir vēl kāda nianse – pēdējā laikā esam pieredzējuši diezgan maigus tieslietu sistēmas spriedumus lietās, kurās nelojalitāte pret valsti un demokrātiju ir ne tikai pārkāpusi verbālās robežas, bet jau pārgājusi fiziskā vardarbībā. Tāpēc būtiski, lai politiķi ne tikai pieņemtu normatīvus, bet arī nodrošinātu nepieciešamos resursus, lai likumi tiktu izpildīti un, piemēram, nesāktos bezgalīgi ilgi juridiskie strīdi. Proti, jāpanāk, lai prasība par lojalitāti nepaliktu tikai uz papīra.