Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Samocītā labības vienošanās © DIENA

Iepriekšējā nedēļā Turcijā ar ANO un Ankaras starpniecību tika parakstītas vienošanās, kuras optimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā jau šonedēļ ļaus Ukrainai atsākt labības un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa jūras ceļu.

Pateikts daudz, bet ne viss © DIENA

Nesen Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) publiskoja kopīgas rekomendācijas politisko partiju programmu ekonomikas sadaļai.

Lielvaras prestiža vārdā © DIENA

Augustā iespējamā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīte Taivānā tiks uzskatīta par atklātu, pret Pekinu vērstu provokāciju un var izraisīt daudz vērienīgāku incidentu nekā 1996. gada Taivānas šauruma krīze, vēsta Ķīnas izdevums Global Times.

Naids pret sejām ideju vietā © DIENA

Nav pirmā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā partijas acīmredzot centīsies robus savu principu, ideju un risinājumu piedāvājumā kompensēt, radot mākslīgu iespaidu par ideoloģiskām sadursmēm un izstumjot priekšplānā sejas, kuras izraisa nāvīgu sašutumu politiskajos oponentos.

Darba tirgus šūpoles © DIENA

Prognozes par to, ka gaidāma sarežģīta ziema, drūmos toņos iekrāso arī bezdarba kāpuma draudi.

Bezpilota lidaparātu paēnā © DIENA

Pirms vakar notikušās Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Irānā virkne ASV amatpersonu pauda satraukumu par varbūtējām Irānas militāro bezpilota lidaparātu (BPLA) piegādēm Krievijas armijai, kā arī solīja šādā gadījumā noteikt pret Teherānu jaunas sankcijas. Vienlaikus bez ievērības tika atstāti citi daudz svarīgāki Krievijas un Irānas attiecību momenti.

Cērtam sev kājās © DIENA

Valdības pagājušajā nedēļā atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojums par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no enerģētiskās kūdras ieguves. Un nemaz nepārsteidz, ka valdība kārtējo reizi vispār neklausās eksportspējīgas nozares uzņēmēju iebildumos un argumentos, kas brīdina, ka šādi nepārdomāti lēmumi rada būtisku risku iznīcināt nozari.

Kam tiks balsis no ārzemēm? © DIENA

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, aktuāls kļūst jautājums par to, kurš politiskais spēks iegūs ārpus Latvijas dzīvojošo vēlētāju jeb latviešu diasporas balsis.

Neiepriecinošas tendences © DIENA

Kamēr rietumvalstu uzmanības centrā atrodas pretimstāvēšana Krievijai tās iebrukuma Ukrainā dēļ, ievērojami mazāk uzmanības tiek pievērsts procesiem ne Rietumu pasaulē, kur pieņemas spēkā ģeopolitiskā kooperācija.

Pagaidām nav tik slikti © DIENA

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumu vai šo pasūtījumu zudumu.

Septītais vilnis un politika © DIENA

Covid-19 pandēmija uz vairākiem mēnešiem bija gandrīz pagaisusi no Eiropas Savienības (ES) aktualitāšu klāsta, bet patlaban atkal tajā atgriežas.

Attīstībai/Par rekrutēšanas karnevāls © DIENA

Veids, kādā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par plānu jau no jaunā gada ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, piecu gadu laikā pakāpeniski pakļaujot obligātai iesaukšanai 18–27 gadus jaunus vīriešus, faktiski ir paraugs, kā savtīgu politisku mērķu sasniegšanai pamatīgi apdraudēt valstij ārkārtīgi svarīgas jaunas politikas ieviešanu.

Vecās Eiropas dilemma © DIENA

Gada 11. jūlijā Krievijas kompānija Gazprom uz desmit dienām pārtrauca gāzes piegādes Vācijai un arī vēl vairākām citām Eiropas valstīm pa gāzesvadu Ziemeļu straume iepriekš ieplānotas gāzesvada tehniskās apkopes dēļ. Gadījumā, ja gāzes piegādes atjaunotas netiks, enerģētiskā krīze Eiropā pieņems grandiozus apmērus, un Eiropu gaida smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara beigām.

Diskusijas bīstamā nianse © DIENA

Aizsardzības ministrijas ideja Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu ir raisījusi plašas debates, kurās netrūkst arī dažādu paaudžu uzskatu sadursmju asā formā.

Borisa Džonsona kapitulācija © DIENA

Pēc tam kad Lielbritānijā, prasot premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata, no saviem amatiem atkāpās vairāk nekā 50 ministru un citu valsts augstāko amatpersonu, Džonsons, neraugoties uz centieniem palikt pie varas, bija spiests kapitulēt un paziņoja par demisiju. Kā premjera, tā Konservatīvās partijas vadītāja posteņus viņš pametīs, līdzko konservatīvie izraudzīs jaunu partijas līderi, kurš kļūs arī par nākamo valsts vadītāju.

Skaistumkonkurss tuvojas © DIENA

Saeimas vēlēšanas nupat sāk tuvoties aizvien straujāk, par ko liecina ne tikai kalendārs, bet arī politiķu aktivitātes pieaugums publiskajā telpā. Nekādu pārsteigumu nerada fakts, ka jau vairākas nedēļas pie varas esošie politiķi – ministri, deputāti – aktīvi vizinās reģionālajās vizītēs, izrāda iepriekšējos četros gados nepieredzēta apjoma rūpes par skolotāju, ārstu un citu pilsoņu (lasi – potenciālo vēlētāju) darba dzīvi un sadzīves apstākļiem.

Dati ir, sistēmas nav © DIENA

Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, – šī frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama bieži. Tomēr neizpaliek arī bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā sistēma joprojām nebūs ieviesta.

Atgādinājums par Vidusāziju © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē vērienīgas protesta akcijas, kuru gaitā dzīvību zaudēja gandrīz divi desmiti protestētāju, izcēlās iedzīvotāju ziņā daudzskaitlīgākās bijušās PSRS Vidusāzijas valsts Uzbekistānas autonomajā Karakalpakstānas Republikā.

Ždanokas ēna pār Lampu © DIENA

Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs noritēja ikgadējais sarunu festivāls Lampa. Ar plašu publisko diskusiju tematiku, vairāk gan pielāgotu liberāli noskaņotas publikas gaumei un interesēm.

Kā informētu sabiedrību? © DIENA

Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.

Ankaras īpašā nostāja © DIENA

Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO

Realitāte, kas NATO Austrumu flanga dalībvalstīm bija kristālskaidra vismaz kopš šī gada 24. februāra, nu ir oficiāli atzīta NATO samitā Madridē.

Plašu sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts valodas centrs, pamatojoties uz Didža Šēnberga iesniegumu, atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova, Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha, Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes, Skalbes, Kaudzīšu ielām".

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas konservatīvā vairākuma lēmums atcelt 1973. gada spriedumu lietā Rou pret Veidu, atbilstīgi kuram visā valstī legalizēja tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā jau zaudētā cīņā.

Valsts kontrole (VK) nākusi klajā ar kārtējo valsts pārvaldei neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums – jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus procesus, kuru iznākums var rezultēties ar kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.

Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.

Neredzu iemeslu, kādēļ Krievijas histēriskā reakcija, draudot ar mūsu kaimiņvalsts "Lietuvas sabiedrībai sāpīgu" atbildi uz kravu tranzīta ierobežošanu līdz Kaļiņingradai, būtu tāds apdraudējums latviešu sirdsmieram, lai, nezaudējot optimismu par Krievijas zaudēto sakodienu, tomēr pietiekoši atklāti apspriestu visus iespējamos draudus.

Ziemeļatlantijas alianses samitā, kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai nozīmīgu lēmumu pieņemšana.

Rīt un parīt paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju jeb Eiropadomes sanāksmes viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.

Neskatoties uz to, ka saistībā ar ģeopolitisko notikumu izraisītajām ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienības līmenī patlaban tiek diskutēts par iespēju vismaz uz kādu laiku mainīt attieksmi pret gāzi kā fosilo un attiecīgi dabai nedraudzīgo kurināmo, sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vismaz ES līmenī atgriezīsies vēlme gāzi aizvien vairāk aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem teju visās ikdienas jomās.

Šodien