Jāpiebilst, ka Centrālā statistikas pārvalde jūnijā publiskoja datus, kuros bija norādīts, ka Rīgā mīt nepilni 610 tūkstoši iedzīvotāju, un akcentēja, ka cilvēki no galvaspilsētas pārceļas uz Pierīgu.
Pirms 2020. gada Rīgas domes (RD) vēlēšanām izskanēja pieļāvums, ka iedzīvotāju aizplūšana ir skaidrojama ar nepilnībām pilsētas pārvaldībā. Raugoties no rīdzinieku skatpunkta, nepilnības tajā laikā, kad RD dominēja Saskaņa, noteikti bija, un tolaik Rīgai pietrūka latviskas un vienlaikus rietumnieciskas gaisotnes. Tomēr nu jau ir pagājis ilgs laiks, kopš Saskaņas ēra ir beigusies. Rīgā pie varas ir eiropeiski politiskie spēki, taču iedzīvotāju skaits nav sācis strauji augt.
Turklāt ir vairāki apstākļi, kas arī turpmāk var ietekmēt Rīgas popularitāti. Pirmkārt, interneta plašā pieejamība un par normu kļuvušais attālinātais darbs ļāvis īstenoties sauklim "Strādā jebkur!". Informācijas tehnoloģiju speciālisti, grāmatu redaktori, finanšu eksperti, juridiskie konsultanti un daudzu citu profesiju pārstāvji senāk nevarēja dzīvot Vidzemes augstienē, Kurzemes jūrmalā vai Latgales ezera malā un intensīvi strādāt savā specialitātē. Tagad tas ir iespējams. Princips "Strādā jebkur!" ir iesakņojies ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, un tā ir globāla šolaiku tendence, kas vienkārši jāpieņem.
Otrkārt, Rīgas pievilcību mazina dzīvojamo ēku zemā kvalitāte. Ironiskie formulējumi «sienas ir plānas kā papīrs» un "skats pa logu kaimiņu zupas šķīvī" tiek attiecināti ne tikai uz XX gadsimta otrajā pusē būvētajām sērijveida ēkām, bet arī uz daļu no jaunajiem projektiem. To apzinoties, potenciālie mājokļa pircēji secina, ka mierīgu atmosfēru un garantētu privātumu var iegūt tikai ārpus pilsētas.
Treškārt, infrastruktūras kvalitāte Rīgā ir tālu no ideāla. Tuvojas ziema, un iedzīvotājiem būs svarīgi, lai netraucētu sniega kupenas un nebūtu jābaidās no traumu gūšanas uz slidenām ietvēm. Vai RD praktisko jautājumu risināšanā dara visu iespējamo? Iepriekšējās ziemās šķita, ka tomēr ne.
Ceturtkārt, svarīgas ir pilsētas nodrošinātās iespējas – sākot no darbvietu pieejamības līdz kultūras baudīšanas variantiem. Te gan jāteic, ka svarīgi ir nepazaudēt esošo, jo Rīgā bezdarbs ir zems un kultūras piedāvājums – plašs.