Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība,
tāpēc šobrīd mums visiem
jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos
dzīvi pašiem un nākamajām
paaudzēm.
Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.
Aizejošā valdība otrdien atlika lēmumu par korupcijas skandālos iestigušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz zemāku ierēdņa amatu Finanšu ministrijā.
Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.
Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.
Kad sākas kārtējā kritika par to,
cik normāli ir, ka Latvija jau
divus mēnešus dzīvo bez
jaunas valdības, un kurš pie tā
vainojams, parasti mierinošā
tonī tiek piebilsts, ka tas jau
nekas – politiskā iekārta nodrošina, ka līdz
jaunas valdības apstiprināšanai darbu
pilntiesīgi turpina iepriekšējā valdība.
Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās
sabiedriskās domas aptaujas,
pēc tam, kad Lielbritānijas
Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības
pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai
Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.
Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.
Iepriekšējās nedēļas beigās Taivānā tika aizvadītas visu līmeņu pašvaldību vēlēšanas, par kuru uzvarētāju kļuva Ķīnas Nacionālistu partija jeb Gomindāns, turklāt sarūpējot saviem galvenajiem konkurentiem – Demokrātiskajai progresa partijai (DPP) – lielāko sakāvi vēlēšanās pēdējo 34 gadu laikā. Tostarp par tā dēvētās salu Ķīnas galvaspilsētas Taipejas īpašās municipalitātes (pilsētas un tās aglomerācijas) mēru tika ievēlēts kādreizējā visas Ķīnas līdera un mūsdienu Taivānas pamatlicēja Čana Kaiši mazmazdēls Čans Anaņs, kas ir nopietns pieteikums uz uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās.
Vēl nenonākusi līdz apstiprināšanai Saeimā, nu jau gandrīz divus mēnešus topošā Krišjāņa Kariņa otrā valdība jau ir radījusi pamatīgas šaubas par savu stabilitāti, ilgtspēju un spēju sastrādāties.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Virkne ietekmīgu plašsaziņas
līdzekļu, piemēram, Politico,
vēsta, ka ASV prezidenta Džo
Baidena parakstītā likuma par
inflācijas samazināšanu
Savienotajās Valstīs dēļ starp
ASV un Eiropas Savienību (ES) ir izcēlušās
ļoti nopietnas tirdzniecības domstarpības,
kas var novest pat pie tirdzniecības kara
Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā noslēgusies ANO 27. konference par klimata izmaiņām (COP 27), kuras gaitā būtībā tika secināts, ka nekāda progresa centienos samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā nav (enerģētiskā krīze pat ir novedusi pie to pieauguma), bet rezultātā tika izveidots jauns klimatiskais fonds attīstības valstu atbalstīšanai, lai gan sākotnēji pastāvēja šaubas, ka izdosies vienoties par tā izveidi.
Redzot pēdējos valsts lēmumus – gan aizgājušās Saeimas populistiskos nolūkos nolemto par minimālās algas palielināšanu par 120 eiro, gan AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls neizprotamo vēlmi drastiski paaugstināt savu pakalpojumu tarifus, rodas loģisks jautājums – vai politiķi un valsts pārvalde kopumā ir nolēmuši pilnībā iznīcināt Latvijas ekonomiku un padarīt daudzus iedzīvotājus par nabagiem?
Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.
Vakar un šodien Indonēzijā
notiekošais G20 (pasaules 20
vadošo ekonomiku) līderu vai
viņu pārstāvju samits liecina,
ka arī G20 ir ceļā uz to, lai no
apvienības, kuras dalībnieki
pieņem globālā mērogā nozīmīgus lēmumus, tā pārtaptu tikai par platformu, kur
notiek viedokļu apmaiņa starp rietumvalstīm un vadošajām attīstības valstīm.
Pavērojot publisko telpu, šķiet, patlaban dienas kārtībā aktuālākās tēmas ir valdības (ne)veidošanas sarunas, Krievijas karš Ukrainā, pseidoskandāls ar nosaukumu "čuhņa", dzīves dārdzības pieaugums un vēl virkne šodien aktuālu, taču
ilgākā laika posmā noteikti pārejošu tēmu.
Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".
Ar republikāņu pozīciju nostiprināšanos noslēgušās vidustermiņa vēlēšanas jeb starpvēlēšanas ASV. Tomēr šo vēlēšanu neoficiālais iznākums (atsevišķās pavalstīs balsu skaitīšana var ieilgt līdz pat mēnesim) nav tāds, kādu solīja vairākums aptauju un uz kādu cerēja republikāņu vadība.
Valdības veidošanas sarunās patīkamu humora piedevu sniedz politiķu spilgtie epiteti, sociālajos tīklos un intervijās medijiem klāstot savu "vienīgo pareizo" skaidrojumu par to, kādēļ koalīcijas veidošanas sarunas iestrēgušas absolūtā horizontālā vai vertikālā strupceļā un buksē kā automašīna dubļos.
Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.
Uzreiz vairāki ASV un Krievijas
plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka
Vašingtona un Maskava
apspriež iespēju tuvākajās
nedēļās klātienē aizvadīt
divpusējās konsultatīvās
komisijas sēdi, lai apspriestu līguma par
stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (New
START Treaty) izpildi un, iespējams, arī tā
darbības pagarināšanu.
Publiskajai apspriešanai aizvakar
tika nodots Valsts pārvaldes
modernizācijas plāns 2023.–2027.
gadam, kurā vismaz pašreizējā
versijā 60 lappušu kopapjomā ir
savirknēta virkne deklaratīvu
frāžu un iezīmēts pagaidām neskaidrs
sasniedzamais rezultāts.
Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.