Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) šodien notiks režisora Mārča Lāča iestudējuma Process pirmizrāde. Tas veidots pēc Franca Kafkas romāna motīviem, un galvenā loma ir uzticēta jaunajam aktierim Tomam Veličko, kurš šajā sezonā pieņemts JRT štatā. Procesā viņš spēlēs Jozefu K, kurš kādu dienu tiek apcietināts. Apcietināšanas iemesls netiek atklāts, taču tiesas prāva patstāvīgi rit savu gaitu.
"Viņš ir iemests pilnīgi jaunā absurdā pasaulē, kura nešķiet loģiska un kurā varas mehānismi uzmācas viņam – grauž viņu un mēģina nolauzt," stāsta aktieris. Jozefs K ir ļoti racionāls cilvēks, kurš ir pieradis domāt desmit gājienus uz priekšu, bet tagad ir nonācis situācijā, kurā tas nedarbojas un ved viņu bezizejā. Tieši tas ir kļuvis par jaunā aktiera lielāko izaicinājumu – pabīdīt malā emocijas un parādīt domāšanas procesu, ko viņam palīdz izteikt Toma Auniņa veidotais skaņu celiņš. Toma Veličko partneri jauniestudējumā ir Andris Keišs, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš un Inga Tropa.
Vienā no savām pirmajām intervijām, ko var lasīt eliesma.lv, Toms Veličko atklāja, ka, skatoties izrādes, mēģina pat mazāk mirkšķināt acis, lai pamanītu katru pieredzējuša aktiera acu skatienu, galvas pagriezienu... Interesanti, kā ir tagad, kad jaunais aktieris ar viņiem satiekas uz vienas skatuves? Vai neaizverat acis? – jautāju. Toms Veličko atzīst, ka pašlaik ir ļoti koncentrējies uz savu varoni, bet aktieru novērošanas procesu ir izbaudījis Ulda Tīrona iestudējumā Pēdējā Ļeņina eglīte – gan mēģinājumos, gan izrādē, kurā viņš atveido vienu no strēlniekiem pie Ļeņina mauzoleja. Stāvi un neskaties! – sacījis režisors.
"Es esmu iemanījies nostāties tā, ka visu redzu." Savukārt pirms gaidāmās Jozefa K lomas Procesā, kas ir pirmais nozīmīgais darbs viņa profesionālajā karjerā, Toms Veličko ir vērojis un analizējis aktierspēli, sēdēdams skatītāju krēslā. Īpašu uzmanību viņš pievērsis Alvja Hermaņa iestudētajiem Divpadsmit krēsliem ar Andri Keišu galvenajā lomā.
Gribu un nebaidos
"Es biju apmāts ar sportu," par savu skolas laiku stāsta Toms Veličko, kurā mazpamazām ir attīstījusies interese arī par teātri. 11. klasē viņš pirmo reizi pats ir izdomājis nopirkt biļeti uz kādu izrādi. Par tā laika spilgtāko teatrālo pārdzīvojumu ir kļuvis Anitas Sproģes iestudējums Gribu, bet baidos Valmieras teātrī.
Jau 12. klasē Toms Veličko ir piekritis piedalīties Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas žetonu vakara izrādē Ļaunais gars pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem. "Es biju atvērts. Man nebija baiļu sajūtas, ko par mani domās, taču tagad tā ir parādījusies, jo saprotu, cik tālu var rakties šajā profesijā," norāda aktieris.
Tieši šī iestudējuma režisors, Valmieras teātra aktieris Krišjānis Salmiņš Tomam Veličko ir ieteicis – ja vien viņam ir vēlme, var domāt par stāšanos Latvijas Kultūras akadēmijas aktieros. "Es sapratu, ka futbolā nesasniegšu savus sapņus – nespēlēšu Barselonā vai tamlīdzīgā klubā, tāpēc nolēmu pamēģināt," savās atmiņās dalās Toms Veličko.
Tajā gadā nav notikusi aktieru uzņemšana akadēmijā, un viņš ir iestājies Latvijas Kultūras koledžā, lai pārliecinātos par savas izvēles pareizību un ieurbtos šajā jomā līdz maksimumam. Pērn Toms Veličko absolvējis Māras Ķimeles un Elmāra Seņkova vadīto Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursu, kuru viņš pats ir nodēvējis par "hipijkursu".
"Mēs esam kopā smējušies, raudājuši un darījuši pilnīgas muļķības. Mani kursa biedri ir kļuvuši par maniem draugiem uz mūžu," saka Toms Veličko. Šajā sezonā viņam ir jāpierod pie jauna kolektīva ar savu sistēmu un mikroklimatu. "Es ienācu tajā prātīgi, uzsūcot informāciju un pamazām iejūtoties," sarunā ar KDi atceras aktieris.
Neatraut kājas no zemes
Kā līgana pāreja no studijām akadēmijā uz profesionālo teātri ir bijis Elmāra Seņkova iestudējums Sapnis vasaras naktī Nacionālajā teātrī, Andreja Jarovoja izrāde Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties Ģertrūdes ielas teātrī un Reiņa Suhanova iestudējumi Pazudušais dēls un Labie bērni Valmieras teātrī.
Toms Veličko ir pārmetis laipu arī uz kino pasauli. Viņš ir piedalījies Matīsa Kažas īsfilmā Asiņainā upe (2017). "Mums ir izveidojušās ļoti labas attiecības," saka aktieris, kurš šovasar filmēsies Matīsa Kažas pilnmetrāžas darbā. "Es vēl nezinu, kāda man loma," saka Toms Veličko, kurš ir gatavs maksimāli nodoties šai profesijai.
"Jau no bērnības treneris mani ir audzinājis – ja kaut ko dara, tad dara līdz galam. Es neļaušu savam pretspēlētājam aizskriet garām ar bumbu tikai tāpēc, ka man ir "besis". Es izdarīšu visu, lai viņam to atņemtu un atdotu piespēli," stāsta aktieris, kurš vietējā komandā ir bijis centra pussarga pozīcijā, vadījis saspēli un iejuties kapteiņa lomā.
Arī runājot par mākslu, Toms Veličko nereti izmanto sporta terminoloģiju. Viņš salīdzina aktierus ar spēlētājiem, režisoru – ar galveno treneri. "Viņš ir pats galvenais, kuram tev ir jāuzticas, tajā pašā laikā tu nedrīksti atlaist kājas no zemes un vienkārši peldēt – tev ir jābūt savam skatījumam uz lietām," domā aktieris.
Process
Jaunajā Rīgas teātrī 18., 19.I plkst. 19, 20.I plkst. 13, 21., 23., 24.I plkst. 19