Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Par vērtībām, nevis krekliem

Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.

Respektīvi, koncentrēšanās uz politiķu dzimumu, vecumu, ģērbšanās stilu un privātām niansēm allaž liek domāt, ka šādi sabiedrības uzmanība tiek novērsta no daudz svarīgākās koncentrēšanās uz politiķu vērtībām.

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā. Paralēli mūsu valsts iekšējām problēmām veselības aprūpē, izglītībā, tautsaimniecībā un nodarbinātībā nedrīkst aizmirst, ka vien aptuveni tūkstotis kilometru šķir Latviju no reālas karadarbības, kas Ukrainā norit jau 18 mēnešu. Turklāt Krievijas izraisītā kara beigas vēl nav redzamas.

Ja reiz mūsu valstī tiek veidota jauna valdība, svarīgi ir, lai tā nopietni pievērstos gan ārējai, gan iekšējai drošībai. Somija ir pievienojusies NATO, jo somi apzinās, ka patlaban drošībai jābūt prioritātei. To apzinās arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv 17. augustā vēstīja, ka "Igaunijas Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas uz laiku paredz ierobežot tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot pilsoņiem no valstīm, kuras Eiropas Parlaments vai Igaunijas parlaments ir atzinis par agresorvalstīm. Šie ierobežojumi lielākoties skartu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus". 

Latvija NATO ir jau kopš 2004. gada, un minētais likumprojekts mums nav nepieciešams, jo Latvijā vēlēšanās var balsot tikai mūsu valsts pilsoņi. Turklāt aptaujā, ko pēc Valsts kancelejas pasūtījuma šovasar veica pētījumu centrs Latvijas fakti, vairākums – 63% – respondentu ir norādījuši, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju. 

Tomēr jāatceras portāla LSM.lv un citu mediju jau iepriekš vēstītais, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā Latvijā nobalsoja 20 765 vēlētāji, no kuriem par pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu savu balsi atdeva 94,88% jeb 19 608 cilvēki, bet gandrīz puse Latvijā tolaik dzīvojošo Krievijas pilsoņu vispār balsot neaizgāja.

Jānorāda arī, ka saskaņā ar atvērto datu platformas Okredo šonedēļ sniegto informāciju Latvijā joprojām ir 3240 uzņēmumu, kuru akcionāri, kontrolējot uzņēmuma daļas vismaz 25% apmērā, ir Krievijas pilsoņi vai Krievijas uzņēmumi.

Rezumējot jāteic, ka ir pilnīgi vienalga, kāda gaume tērpu izvēlē būs nākamajam Ministru kabinetam un cilvēkam, kas būs premjerministra amatā. Svarīgi ir, lai valdība strādātu atbilstoši Latvijas interesēm un spētu stāties pretī jebkādai – gan iežēlinošai, gan ekonomiskai – prokremliskai ietekmei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē