Vidusslāņa balsojums vēlēšanās sekmē to, ka pie varas nonāk centriski politiskie spēki, kas neitralizē galējo radikāļu populismu. Ziemeļvalstu, kuras Latvijā bieži tiek minētas kā paraugs, labklājība tiek skaidrota tieši ar sabiedrības vairākuma piederību vidusslānim, ko nodrošina gan vēsturiski veidojušies apstākļi, gan šīm valstīm raksturīgā nodokļu politika, gan izglītības kvalitāte, gan uzņēmējdarbības ētika. Turklāt jomās, kuru pamatā ir cilvēku sadarbība, ir labi zināms, ka tieši vidusslāņa pārstāvji ir tie klienti un tie biznesa partneri, ar kuriem sadarboties ir visproduktīvāk, jo viņiem raksturīga līdzsvarota izturēšanās un racionāla domāšana.
Swedbank Finanšu institūta nesen publiskotais pētījums rāda, ka Latvijā sevi par vidusslāni uzskata 41% iedzīvotāju. Galvenie vidusslāņa kritēriji ir šādi: pieder savs nekustamais īpašums (mājoklis vai zeme) un ienākumi ir ap 1250 eiro uz katru mājsaimniecības dalībnieku (2019. gadā šī summa bija ievērojami mazāka – ap 850 eiro). Tiek minēti arī tādi kritēriji kā bez grūtībām segti obligātie maksājumi, vismaz nedēļu ilgs ārvalstu ceļojums ik gadu, maksas medicīnas pakalpojumu izmantošana un brīvi līdzekļi izklaidei, kultūras pasākumiem un citiem neobligātajiem tēriņiem. Protams, šie ir ļoti vispārīgi kritēriji, jo pensionāriem, kam pensija ir neliela, mēdz piederēt kredītu neapgrūtinātas vērtīgas privātmājas un dzīvokļi, savukārt gados jauni, augstu atalgoti speciālisti mājokli mēdz īrēt. Tāpat arī ne jau visiem cilvēkiem, kuri finansiāli varētu atļauties ik gadu doties ārzemju ceļojumā, tas šķiet interesanti. Citi naudu iegulda, piemēram, grāmatu iegādē vai dārzkopībā.
Tomēr, vērtējot situāciju valstiskā mērogā, ir skaidrs, ka jaunajai valdībai jādomā, pirmkārt, par to, lai mūsu valstī būtu tādi darba devēji, kas piedāvātu darbvietas, kurās atalgojums ir vidējā un augstā līmenī, un, otrkārt, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iegādei pieejami nekustamie īpašumi, un te būtiska ir ne tikai cilvēku pirktspēja un kreditēšanas stratēģija, bet arī tas, lai vispār būtu kvalitatīvi mājokļi pietiekamā daudzumā. (Latvijā ar to ir problēmas.)
Turklāt mūsu politiķiem vajadzētu saprast, ka ne jau Krievijas pilsoņi vai ārzemju viesstrādnieki ir nodrošinājuši viņiem nokļūšanu Saeimā un attiecīgi arī valdībā, bet gan Latvijas pilsoņi ar savu balsojumu vēlēšanās. Un tieši par savu vēlētāju labklājību šie politiķi ir atbildīgi.