Pirmajā brīdī varētu šķist – lieliski, divi ministri, kuri neslēpti cīnījās par nekādas kļūdas savā un iestādes darbā neatzīstošās Jaunzemes palikšanu amatā, beidzot ir aptvēruši, ka viņiem kā Saeimas vēlēšanās caurkritušu partiju politiķiem vajadzētu atturēties no tik nozīmīgu lēmumu pieņemšanas, īpaši, ja jaunās valdības apstiprināšanu mums sola jau pavisam drīz. Bet, kā tas parasti mēdz būt Latvijas politikā, viss nav tik vienkārši. Iebildes pret Jaunzemes aizrotēšanu nāca no pēdējās dienas savā amatā esošajiem veselības ministra Daniela Pavļuta (Latvijas attīstībai/Par) un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Konservatīvie). Abām partijām vēlētāji ir parādījuši durvis, tās ne tikai nebūs pārstāvētas jaunajā valdībā, bet nav pat iekļuvušas jaunajā Saeimā. Tātad šīs pāris vēl atlikušās valdības sēdes ir viss abu kungu un viņu pārstāvēto partiju politiskais kapitāls, ar ko tie var manipulēt. Pēc tam būs tikai privātas refleksijas, memuāri, iespējams, mēģinājumi atkal no pašas apakšas būvēt ceļu atpakaļ pie varas galda. Attiecībā uz citiem kopš 1. oktobra vēlēšanām tehniski savu darbu turpinošās valdības lēmumiem no abiem politiskajiem spēkiem nav dzirdēta kautrīga paiešana malā, aicinot nogaidīt, lai lēmumus pieņem jau jaunā, ar jaunu, spēcīgu uzticības mandātu apveltītā valdība.
Toties atcerēsimies, ka zaļo gaismu Jaunzemes aizrotēšanas plānam deva skandāls ar VID safabricētu kriminālprocesu pret mežizstrādes biznesa miljonāru Andri Ramoliņu, kurā uzņēmējs kā pasūtītāju piesauca Pavļuta politiskās apvienības pelēkos kardinālus. Līdz ar to atmetīsim politiskās kultūras augsti pacelto latiņu kā dzinuli, kas virza abu ministru aktīvo iestāšanos uzticību zaudējušās VID ģenerāldirektores pusē. Šādu nu jau neslēptu empātiju pret saimnieciski ietekmīgā amata ieņēmēju var racionāli izskaidrot tikai ar aprēķinu, ka jaunajā valdībā acīmredzot kādiem amatā tik izdevīgās Jaunzemes aizrotēšanai tāpat nepietiks balsu.
Un te jāatgādina, ka Jaunzeme konkursā uz VID ģenerāldirektores amatu uzvarēja vēl premjerministra Māra Kučinska (tagad Apvienotais saraksts, toreiz – ZZS) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (toreiz ZZS) laikā, bet apstiprināta tika jau Krišjāņa Kariņa valdības laikā kā politiskais kompromiss starp Jauno Vienotību un Attīstībai/Par, kura Jaunzemi lobēja.