Tomēr 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti, kas no politiskās skatuves noslaucīja uzreiz divas partijas – Attīstībai/Par (A/P) un Konservatīvos –, ir ieviesuši savus īpašos apstākļus, kad runāt par šādas situācijas normālību nav iespējams.
Astoņi no 14 ministriem, kuri turpina otrdienās ierasties uz valdības sēdēm, nereti pat sniegt intervijas un sev politiski izdevīgā mērcē komentēt jaunās valdības veidošanas procesu, ir tādi, kuriem vēlētāji 1. oktobrī pārliecinoši pateica, ka viņiem vairs neuzticas ne valdībā, ne Saeimā, ne politikā vispār. Ieklausieties – astoņi no četrpadsmit! Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P), kā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, labklājības ministrs Gatis Eglītis un izglītības ministre Anita Muižniece – visi no partijas Konservatīvie.
Vēl varētu diskutēt, cik kliedzoši ir tas, ka darbību turpina savas jomas profesionālis, iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (A/P), kurš pēdējā brīdī izdarīja kļūdainu politisko izvēli, bet par to, ka par šiem politiķiem un viņu partijām tauta pateikusi, ka tiem neuzticas, diskusijas ir liekas. Turklāt turpina darboties arī šo ministru ārkārtīgi labi apmaksātie biroji ar padomnieku korpusu, kas ir tīri politiski veidojumi un kalpo cita starpā arī kā siltas amata vietas, kurās iekārtot partijas acīs perspektīvus cilvēkus.
Pēdējās nedēļās izskan satraukums, ka nākamajā gadā valsts ieies ar tā dēvēto tehnisko budžetu, jo valdības veidošana ieilgusi un līdz ar to arī jaunā budžeta apspriešana un apstiprināšana, bet nav dzirdams satraukums, ka valsti jau divus mēnešus vada tehniskā valdība. Kāds varētu teikt, ka aizejošās valdības ministri tomēr divu mēnešu laikā nav zaudējuši profesionalitāti, arī ministriju ierēdniecība turpina tiem sniegt visu nepieciešamo atbalstu. Tomēr Ministru kabinets ir politiska institūcija, kas nevar un nedrīkst darboties bez politiskās uzticības, bez autoritātes jeb leģitimitātes. Tad jau tiešām tehniska, augstākās ierēdniecības vadīta valdība līdz jaunas valdības apstiprināšanai šķistu pieņemamāks risinājums nekā izbalsotu politiķu, lai arī juridiski leģitīma, bet politiski neleģitīma pagaidu valdība.