ES pieņemas spēkā neapmierinātība ar šo likumu, kura ietvaros ASV zaļā biznesa atbalstam tiek piešķirta subsīdiju un nodokļu samazinājumu pakete 369 miljardu ASV dolāru apmērā. Kā labi noprotams, uz Eiropas uzņēmumiem šis atbalsts neattiecas, protams, ja tie nepārcels darbību uz ASV, un tas rada bažas, ka Eiropas kompānijas sāks pamest savas mītnes valstis. Īpaši liels satraukums ("atklāta panika", citējot Politico) šajā ziņā valda Vācijā, kur pieaugošs skaits uzņēmumu augsto energoresursu cenu dēļ sāk investīciju un ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm, pirmkārt ASV.
Kopumā ASV energoresursu cenas ir ievērojami zemākas, savukārt valsts atbalsts, it īpaši zaļajiem ražojošajiem uzņēmumiem, jūtami augstāks nekā Eiropā, kamdēļ ir sākušies procesi, kuru rezultātā, kā izteicies ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, ES draud pārvēršanās par "rūpniecisku tuksnesi". Krāsas šajā gadījumā gan ir sabiezinātas, taču Eiropas rūpniecības globālās konkurētspējas kritums un energoietilpīgāko ražotņu aiziešana no kontinenta ir perspektīva, kas sāk kļūt par realitāti.
Eiropā to, protams, apzinās, kamdēļ tiek solīts operatīvi izveidot Eiropas suverenitātes fondu savu uzņēmumu subsidēšanai, kam vajadzētu atturēt pēdējos no ražotņu pārcelšanas uz ārvalstīm. Tāpat ES varētu vērsties ar sūdzību par ASV "netaisnīgajām" subsīdijām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kas gan var izrādīties tikai demonstratīvs solis, jo PTO prestižs un iespējas pēdējos gados ir samazinājušies.
Kopumā eiropiešiem, ja vien viņi nevēlas piedzīvot pieminēto "tuksnesi", neatliek nekas cits, ka pretnostatīt savas subsīdijas ASV subsīdijām un apelēt pie vietējā biznesa patriotisma. Tajā pašā laikā šie soļi neatrisina augsto energoresursu cenu problēmu reģionā (kas pat optimistiska scenārija gadījumā ir atrisināma ne ātrāk kā vidējā termiņā), kā arī nemaina faktu, ka Eiropas ģeopolitiskais kurss ir mērķēts uz norobežošanos no tām attīstības valstīm (pirmkārt Krieviju, arī Ķīnu), ar kurām sadarbība pēdējās desmitgadēs ir bijusi viens no Eiropas labklājības stūrakmeņiem. Attiecīgi notikumu turpmākā attīstība ir neskaidra, tostarp nav nereāls arī tirdzniecības karš starp ASV un ES.