Publikācija ir zīmīga pirmkārt ar to, ka atklāti atzīts fakts – pasaule kļuvusi daudzpolāra. Tostarp jau pirmajā teikumā izskaidrots termins Zeitenwende, ar ko tiek saprastas "globālas tektoniskas nobīdes" (ģeopolitikā). Liberālas ievirzes rietumvalstu politiķi un arī daudzi eksperti parasti cenšas neatzīt jauno, daudzpolāro realitāti, aprobežojoties ar paziņojumiem par tādu valstu kā Ķīna un Krievija revanšismu un revizionismu, apsūdzot autoritārus režīmus "noteikumos balstītās pasaules kārtības" neievērošanā u. c., lai gan iepriekšminētās ir tikai jaunās realitātes atsevišķas izpausmes. Šolca paustais Vācijas redzējums ir solis uz priekšu, lai gan publikācijā netrūkst arī atrunu.
Kā rīcības plāns reaģēšanai uz daudzpolaritātes izaicinājumiem savukārt tiek piedāvāta Eiropas nostiprināšana jeb bruņoto spēku palielināšana un attīstīšana, lai novērstu Krievijas radītos draudus (kam veltīta ievērojama daļa publikācijas) un atbalstītu Ukrainu, kā arī nepieciešamība Rietumiem būt gataviem ilgai cīņai par katru attīstības pasaules valsti. Ar cīņu tiek saprasta demokrātisko spēku atbalstīšana nerietumu pasaulē, turklāt uzsverot, ka dialogam ir "jāiziet ārpus demokrātiskās komforta zonas", tas nozīmē – sadarbībai jābūt "pragmatiskai un bez ideoloģiskiem aizsegiem".
Atklāti pateikts tas nav, taču domājams, ka šādi – atsakoties no ideoloģijas eksporta –, tiek aicināts iekarot nerietumu demokrātiski noskaņotās daļas simpātijas. Pēdējo esamībai savukārt būtu jānovērš pasaules sadalīšanās naidīgos blokos un jānoved pie Rietumiem pieņemamas daudzpolaritātes, kuras ietvaros tiek vismaz daļēji ievērota regulāri piesauktajos noteikumos balstītā kārtība.
Kādas ir iespējas īstenot iepriekšminēto, šobrīd gan nav skaidrs. Daļa apvienotās Eiropas diezin vai ir sajūsmā par Vācijas nodomiem kļūt par Eiropas galveno militāro spēku, tāpat daudzos gadījumos jau pati doma par atteikšanos no demokrātijas eksporta vai tā ierobežošanu tiks uztverta kā nepiedodama ķecerība. Ir vēl citi strīdīgi momenti, tomēr galvenais, ka tiek sniegts vairāk vai mazāk objektīvs situācijas novērtējums, kā arī piedāvāts vismaz kāds šajā novērtējumā balstīts ilgtermiņa plāns.