Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kara gada sniegtā pieredze

Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.

Atļaujoties personisku atkāpi, atceros, ka tieši 2022. gada 24. februārī no Rīgas devos uz Dublinu, lai kā žurnāliste vērotu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju diskusijas Konferencē par Eiropas nākotni. Rīgas lidostā pasažieri viedtālruņos atskaņoja Ukrainas himnu. Dublinā Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki fotografējās ar Ukrainas karogiem rokās un sprieda par to, kā dzīvi ietekmēs Krievijas sāktais karš pie ES austrumu robežas. Britu medija BBC sižeti par Krievijas iebrukumā nopostītajām Ukrainas dzīvojamām ēkām raisīja asociācijas ar filmām par Otro pasaules karu un šokēja skatītājus. Jau kara pirmajās dienās atbalsts Ukrainai kļuva par spēcīgu, vienojošu vadmotīvu, kas saliedēja dažādu tautību un politisko uzskatu pārstāvjus, liekot aizmirst arī 2022. gada februārī vēl visai aktuālās viedokļu atšķirības par Covid-19 pandēmiju.

Atbalsts sauklim "Par Ukrainu!" jau tobrīd bija un joprojām ir apliecinājums piederībai demokrātiskajai pasaulei, kurā agresīva ielaušanās citā valstī un brutāla karadarbība netiek akceptēta. Daudzās Krievijas iebrukuma rezultātā izdzisušās Ukrainas iedzīvotāju dzīvības ir pietiekami nozīmīgas Eiropai un kopumā visai demokrātiskajai pasaulei, lai nešauboties nicinātu ikvienu, kurš ir atzinīgi izteicies par Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku, Krievijas okupācijas spēkus dēvējis par "mūsu armiju", histēriski klaigājis, ka ir Krievijas pusē, vai kā citādi paudis atbalstu agresorvalstij. Lai kā mēs klasificētu prokremliski noskaņotos indivīdus – kā svešiniekus vai kā ienaidniekus –, kara apstākļos neko citu, izņemot nicināšanu, viņi nav pelnījuši. 

Gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir arī aktualizējis militāro aizsardzību Latvijā un citur ES. Nesen Minhenes drošības konferencē ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kā citē portāls LSM.lv, ir sacījis: "Mēs apbruņojam Ukrainu, jo šis karš ir mūsu drošības izaicinājums un eksistenciāls izaicinājums Eiropai." Valsts kancelejas iniciētais pētījums, ko veica pētījumu centrs Latvijas fakti un publiskoja LETA, rāda, ka mūsu valstī 41% iedzīvotāju jūtas droši, uzskatot, ka militāra apdraudējuma riski nepastāv, turpretī bažas par apdraudējumu izjūt 27% respondentu. Laiks rādīs, vai to cilvēku īpatsvars, kuri jūtas droši, augs vai arī tieši pretēji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē