No tā, vai Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vispār notiks, līdz tam, vai Ukraina spēj sevi aizstāvēt un, kā izrādās, pat uzvarēt šajā nevienlīdzīgajā karā.
Kā sekas tam – Ukrainai ir vērts palīdzēt, vadoties ne tikai no humāniem un solidaritātes apsvērumiem, bet arī no ģeopolitiskiem. Karam ieejot tā otrajā gadā un pēc loģikas kaut par soli pietuvojoties tā beigām, var droši teikt, ka mūs gaida, iespējams, mazāku vienprātību sološa diskusija, sākot jau ar pašu galveno – kas būtu traktējams kā uzvara ne tikai no Ukrainas, bet arī visas Eiropas un Rietumu pasaules skatu punkta. Un šeit pirmām kārtām noteikti dominēs jautājums par teritorijām, proti, sasniedzot kādas teritoriālās robežas, iestātos vispārējs priekšstats par uzvaru (citiem vārdiem, vai, neatkarojot Krimu, var būt runa par ilgstošu mieru Ukrainai un tās Rietumu sabiedrotajiem).
Un jautājums par kara iznākumu, kas solītu ilgstošu mieru, ir nesaraujami saistīts ar jautājumu par to, kāda būs nākotnes Krievija pēc šī kara beigām. Jau tagad ir skaidrs, ka Ukrainas sabiedrotos baida nestabilitāte šajā milzīgajā teritorijā, kur viens no attīstības scenārijiem ir arī sašķelšanās, kas rada daudzu etnisko konfliktu riskus un ne tikai (un nav nekā jauna šai pasaulē – atcerēsimies Rietumu bažas par PSRS sabrukuma konsekvencēm). Bet jautājumu par Krievijas nākotni var pārfrāzēt arī citādi – līdz kādām iekšējām turbulencēm šim karam jānoved Krievija, lai tās kara mašīna apstātos. Un vai Krievija, kurā pašu krievu dzīvība netiek vērtēta augstāk par lielgabalu gaļu, vispār var zaudēt karalaukā?
Daudz tiek teikts, ka šī kara iznākums tiks izšķirts tieši kara laukā. No Ukrainas pozīcijām raugoties (un mēs, baltieši, te ar ukraiņiem ieturam vienu fronti), tikai kara laukā izšķirts iznākums garantē ilgstošu mieru ar Kijivas noteikumiem, jebkur ārpus kara lauka diplomātiskos kuluāros panākti pat varbūt kompromisi sola tikai pamieru un konflikta iesaldēšanu, un, kamēr Krievija nebūs sakauta kara laukā, tā darīs visu, lai jebkāds konflikta atrisinājums nesolītu ilgi mieru, bet ļautu Maskavai uzturēt konfliktu siltu.
Skaidrs, ka aizkulisēs šīs debates ne tikai jau notiek, bet no kopīgas izpratnes par šiem jautājumiem ir atkarīgs katrs Rietumu solis Ukrainas atbalstam. Vienotība jautājumā, vai vēlamais rezultāts ir Ukrainas uzvara, šķiet, ir panākta, bet jautājums par to, kādai jāizskatās Krievijas sakāvei, mums vēl var nest jaunatklājumus. Tādēļ svarīgi, lai debates notiktu atklāti.