Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kas veido augstu prestižu?

Domstarpībās par mazo skolu likteni un par skolotāju trūkumu pat lielajās skolās pavīd arī viedokļu sadursmes par pedagogu profesijas prestižu.

Tiek uzsvērts gan tas, ka pedagoga profesijai būtu augstāks prestižs, ja būtu apjomīgāks atalgojums, gan arī tas, ka ar klaigāšanu, ka skolotāji grib lielākas algas, profesijas prestižu nevar uzlabot, jo sabiedrības cieņa nav iegūstama ar koncentrēšanos uz savām materiālajām interesēm.

Prestižs, kā skaidrots interneta vietnē Tezaurs.lv, ir "autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas; augsts novērtējums sabiedrībā".

Raugoties plašāk par strīdiem, kas vijas ap izglītības jomu, jāteic, ka izcils prestižs Latvijā ir retums. Apjomīgas algas ir finanšu nozarē, taču, lai gan sabiedrības attieksme pret bankām vairs nav tik emocionāli sakāpināta un nereti naidīga, kā tas bija 2008.–2010. gada finanšu krīzes ietekmē, patēriņa kredītu devēji vairs netiek dēmonizēti kā XXI gadsimta otrajā desmitgadē un arī pati finanšu nozare kļuvusi atbildīgāka, nevar apgalvot, ka šīs nozares darbinieki baudītu īpašu sabiedrības cieņu. Labi atalgoto darbinieku vidū ir arī informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Sabiedrības attieksme pret IT jomu visbiežāk ir neitrāla, bez sakāpinātas kritikas, bet arī bez tādām izpausmēm, kas liktu domāt, ka šai jomai ir ļoti augsts prestižs. 

Visai diskutabls ir arī uzņēmēju prestižs. Lai gan mazinājušies XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem raksturīgie negatīvie stereotipi, ka visi uzņēmēji ir alkatīgi shēmotāji, kuri vēlas gūt sev pēc iespējas lielāku peļņu, bet darbiniekiem algās un valstij nodokļos cenšas maksāt pēc iespējas mazāk, tomēr nevar apgalvot, ka uzņēmēju reputācija kopumā būtu nevainojama.

Īpaši augsts prestižs nav arī ierēdņiem un citiem gan valsts, gan pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuri tiek uzskatīti par sīkumainiem birokrātiem, pie kuriem vēršoties pēc problēmas risinājuma var tikt pie jaunām problēmām. Augstu prestižu negarantē arī darbošanās politikā. Līdz ar visai pamatotu kritiku Saeimas deputāti un valdības ministri spiesti sadzīvot arī ar to, ka tiek vainoti par visdažādākajām negācijām – no sliktiem demogrāfijas rādītājiem līdz nestabilai ģeopolitiskajai situācijai. No vienas puses, mūsu sabiedrība vispār ir ļoti kritiska, un tas spilgti izpaužas sociālo tīklu vidē, kur virtuālo dubļu lavīna var pārvelties pār jebkuru. Taču, no otras puses, prestižu veido arī paši konkrētās jomas pārstāvji, un it īpaši tas attiecas uz deputātiem un ministriem, kuru darba kvalitāte ietekmē visas mūsu sabiedrības dzīvi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē