Turklāt par energoresursu cenu kāpuma iemeslu Krievijas sāktais karš Ukrainā atzīts ne tikai mūsu valstī, bet arī globālā līmenī.
Līdz ar to par augsto inflāciju Latvijā pie varas esošos politiķus vaino tikai tie cilvēki, kuriem tāda nostāja, ka vienmēr pie visa vainīga valdība, ir nemainīga dzīves filozofija. Tomēr vēl kādu uzmanības vērtu niansi saistībā ar inflāciju nesen ieskicēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš intervijā TV3 pauda, ka gan Latvijā, gan arī citur eirozonā fiksēts straujāks cenu kāpums, nekā to varētu pamatot ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi. "Inflācijas dinamikā mēs redzam zināmu negausību – cenas tiek celtas tikai tāpēc, ka [tās] var pacelt," šādus Latvijas Bankas prezidenta vārdus citē LETA.
Ja par cenu celšanu un negausību klaigātu kāds no ekonomiskajos jautājumos radikāli kreisajiem politiskajiem populistiem, to varētu vienkārši ignorēt. Taču šajā gadījumā norādi par uzņēmumu iespējamo negausību devis valsts centrālās bankas vadītājs, kuram ir ļoti plašs pārskats par situāciju tautsaimniecībā.
Neapšaubāmi daudzi uzņēmumi preču vai pakalpojumu cenu kāpumu pamato ar to, ka augušas dažādas izmaksas, savukārt to, ka vēlas palielināt peļņu, kas paliek pāri pēc visu izdevumu, to vidū algu un nodokļu maksājumu veikšanas, atklāti neatzīs gandrīz neviens.
Tā kā brīvā tirgus apstākļos ļoti daudzās nozarēs nekāds normatīvajos dokumentos iestrādāts regulējums «no augšas» nepastāv, tad uzņēmumu negausību var mazināt vienīgi iedzīvotāji, ignorējot tās preces un pakalpojumus, kuru sadārdzinājums šķiet pārspīlēts.
Savulaik, kad Latvija 2014. gadā pievienojās eirozonai, tika īstenota brīvprātīga iniciatīva Godīgs eiro ieviesējs, kas ietvēra arī uzņēmēju apņemšanos pāreju no latiem uz eiro neizmantot cenu palielināšanai. Protams, neviena šāda veida iniciatīva 100% apmērā negarantē to, ka godīgums pastāv ne tikai vārdos, bet arī darbos, taču vismaz pievērš sabiedrības uzmanību tam, ka cenas ir rūpīgi jāpēta. Iespējams, aicinājums "Neiepērcies pie negaušiem!" kādam uzņēmējam varētu likt aizdomāties par to, ka cenu celšana tikai tāpēc, ka gribas lielāku peļņu, var novest pie tā, ka pircēji dod priekšroku konkurējošajiem uzņēmumiem, kuru piedāvājumam cenu kāpums ir niecīgāks.