Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Par streiku tradīcijām

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.

Šī premjera nostāja ir saistīta ar LIZDA paziņoto – nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome ar balsu vairākumu nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks. Pirmšķietami domstarpību pamatā ir abu strīda pušu savādāka izpratne par to, vai un cik lielā mērā valdība topošajā budžetā ir paredzējusi finansējumu pedagogu atalgojuma celšanai. Līdz ar to loģiskākais ceļš, lai novērstu situācijas eskalēšanos pedagogu streikā, ir vēlreiz pusēm sēsties pie sarunu galda un izrunāt neskaidrās nianses. Protams, tas ir gadījumā, ja pie vainas ir tikai atšķirīga izpratne.

Taču, atgriežoties pie premjera tēzes par "mazāku kareivīgumu un produktīvāku stāju", kas acīmredzot vairāk ir domāts kontekstā ar brīdinājumu par streiku, gribētos tomēr atgādināt dažas lietas. Latvijā tik daudz un plaša mēroga ilglaicīgu streiku tā pa īstam nemaz nav bijis. Lielākoties ar valdības darbu vai atalgojuma līmeni neapmierinātie ir rīkojuši savādākas protesta akcijas – piketus, vienas dienas streiku u. tml. Pavisam pretēja aina ir pat diezgan regulāri vērojama virknē citu Eiropas valstu, kur streiki, kas ietekmē plašu sabiedrību, notiek salīdzinoši regulāri un ir kļuvuši par sava veida tradīciju nodarbināto prasību izpildes nodrošināšanai. Svaigākais piemērs – Vācija, kur valsts rietumos otrdien streikoja sabiedriskā sektora darbinieki, cenšoties panākt algu palielināšanu, un streika dēļ ietekmēta sabiedriskā transporta kustība, dienas aprūpes centru, atkritumu savākšanas un ielu tīrīšanas dienestu darbība. Tur arodbiedrība pieprasa darbinieku algas palielināt par 10,5% jeb par vismaz 500 eiro mēnesī. 

Streiks savā ziņā ir demokrātijas sastāvdaļa, līdz ar to negribas piekrist premjera uzskatam, ka streiks ir kaut kāda kareivīguma izpausme. Jā, tā ir galēja rīcība – taču zināmā mērā respektējama un konkrētās situācijās pamatota.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē