Daudz brīnumu un muļķību piedzīvojām Covid-19 laikā, kad ļoti daudzi privātajā sektorā strādājošie izjuta pamatīgas finanšu grūtības, ko teju nemaz neizjuta ierēdniecība un politiķi. Līdz ar pandēmijas mazināšanos diemžēl jaunu krīzi izraisīja Krievijas karš Ukrainā, kas atkal tiešā mērā visvairāk skar privāto sektoru, taču, protams, šoreiz arī valsts sektorā strādājošos – ar kosmiskām cenām un rēķiniem. Grūti izprotama ir arī zināma valsts sektora vienaldzība pret sabiedrības ikdienas problēmām, ko ilustrē uzņēmēju iniciatīvas liktenis – par vēlmi atbalstīt savus darbiniekus megainflācijas seku pārvarēšanā. Uzņēmēji vēlējās papildus darba algai apkures sezonas laikā saviem darbiniekiem piešķirt atbalstu krīzes pārvarēšanai, un vienīgais lūgums politiķiem un ierēdņiem bija normatīvajos aktos paredzēt iespēju šos maksājumus neaplikt ar nodokļiem. Apkures sezona tūlīt beigsies, bet ierēdniecība tā arī neiekustējās, lai izdarītu dažus sīkus grozījumus normatīvos, ar ko būtu apliecinājusi, ka tomēr izprot tos, kas maksā viņiem algas.
Bet grandiozs pārsteigums tika sagādāts šajā nedēļā, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsūtīja atgādinājumu pašnodarbinātajiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ka šogad nāksies ne tikai samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par pagājušo gadu (kas ir tikai un vienīgi loģiski), bet arī veikt IIN avansa maksājumus (jo tā taču paredzot likuma burts), tostarp par naudu, ko cilvēks vēl nemaz nav nopelnījis un saņēmis kontā.
Situācijas absurdumu ļoti ātri saprata finanšu ministrs, kurš solīja problēmu atrisināt un uzdeva veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvos, lai pašnodarbinātajiem vispār nebūtu jāmaksā IIN avansa maksājumi. Ir gan viena problēma – VID savā EDS sistēmā jau ir iezīmējis konkrētas summas, ko gaida no katra pašnodarbinātā ne vēlāk kā 23. martā, un pagaidām īpaši nesteidzas arī skaidrot sabiedrībai savu nostāju, arī par to, kā vispār aprēķinājis avansā maksājamās summas un vai VID rīcība visos gadījumos atbilst likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normām. Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tai skaitā – vai ministram izdosies izpildīt savu solījumu pašnodarbinātajiem un to netorpedēs kādi birokrāti. Taču galvenais jautājums: kas šajā absurda situācijā uzvarēs – formāla un diskutabla burtkalpība vai veselais saprāts?