Kā valsts prezidente, tā likumu virzījusī prorietumnieciskā un prorumāniskā partija Rīcība un solidaritāte to uzskata par vēsturiskā un zinātniskā taisnīguma atjaunošanu, norādot – moldāvi ir daļa no rumāņu tautas, runā ar to vienā valodā un periodā starp abiem pasaules kariem mūsdienu Moldova (izņemot Piedņestru) atradās Rumānijas sastāvā. Tāpat tiek atgādināts, ka Moldovas Konstitucionālā tiesa rumāņu valodu par valsts valodu ir atzinusi jau 2013. gadā un tagad tās spriedums apstiprināts ar atbilstīgu likumu.
Tomēr likumam ir arī daudz pretinieku, kuri uzskata rumāņus un moldāvus par ļoti tuvām (un ar kopīgu izcelsmi), taču dažādām tautām, kuras runā ļoti radniecīgās, tomēr dažādās valodās. Tiek atgādināts, ka Moldovas valstiskuma vēsture ir ievērojami senāka nekā Rumānijai un lielā mērā atšķirīga no tās vēstures, kā arī pieminēts – lēmumus par valodas nosaukuma maiņu pieņēmušajiem tiesnešiem un politiķiem līdztekus Moldovas pasēm visbiežāk ir arī Rumānijas pilsonība. Tas, pēc oponentu domām, liecina par angažētību.
Būtībā tas, kā oficiāli tiek dēvēta Moldovas valsts valoda, ir politiskās izvēles jautājums. Netrūkst gadījumu, kad, pastāvot arī lielākām atšķirībām, izvēle tiek izdarīta par labu vienotai nācijai, taču ir atrodami arī piemēri, ka vienas valodas nesēji sadalās dažādās nācijās (serbi un melnkalnieši, bulgāri un ziemeļmaķedonieši). Vēl ir arī Nīderlandes piemērs, kur flāmus un afrikandus turpina uzskatīt par nīderlandiešiem, lai gan it īpaši afrikandu vairākums sevi par tādiem neuzskata, tomēr nenoliedz kopīgas saknes.
Moldovas parlamentārā vairākuma un prezidentes politiskā izvēle acīmredzami ir par apvienošanos ar Rumāniju (vai atgriešanos tās sastāvā) ilgtermiņā, kas nekad arī nav ticis slēpts. Cits jautājums, ka ievērojama daļa šīs izvēles pretinieku nav noskaņoti prokrieviski, kā apgalvo prorumāniskā ceļa aizstāvji, bet gan nacionāli proeiropeiski. Arī tādēļ, ka neatkarīgas valsts statuss vienmēr ir augstāks nekā citas valsts provinces statuss, kas rada nopietnas nesaskaņas proeiropeiskajā nometnē un liek domāt, ka politiskās izvēles jautājums Moldovā būs aktuāls vēl ilgi. Tāpat pastāv bažas, ka var parādīties mēģinājumi to pārvērst par precedentu, piemēram, pasludinot, ka baltkrievu valoda ir krievu valoda.