Deputāti esot bijuši samiegojušies, paši vairs neesot sapratuši, par ko balso, sabiedrībai bijusi ierobežota iespēja sekot līdzi budžeta debatēm, jo naktī taču jāguļ, savukārt mediji par pašu procesu bija spiesti ziņot ar novēlošanos šī paša iemesla dēļ. Tādi apkopojot bija galvenie kritikas punkti par, vēlreiz uzsvēršu, budžeta pusnakts debatēm, kas pašas par sevi absolūti nav nekas jauns, bet drīzāk viens no Saeimas darbam raksturīgākajām ikgadējām tradīcijām.
Kāpēc šāda tradīcija? Tā lielā mērā saistīta ar to, ka budžeta pieņemšanā debates iespējamas par katru priekšlikumu un vienīgais, kā valdošā koalīcija var censties ierobežot procesa ilgumu, ir saīsināt minūšu skaitu, kas atvēlēts katram runātājam, pret ko tradicionāli iebilst opozīcija, kam budžeta debates ir zvaigžņu stunda (bez ironijas).
Ja uz budžeta pieņemšanu raugās kā tieši uz debatēm par budžetu, tad vēl varētu pastrīdēties, kas ir labāk šo debašu kvalitātei – ļaut deputātiem izgulēties un noskaņoties debatēšanai divas trīs dienas pēc kārtas vai nobriest diskusijai kā dramatiskam uzvedumam ar saviem kāpinājumiem un kritumiem.
Īpašs izaicinājums budžeta pieņemšana ir mazskaitlīgām valdības koalīcijām, kur pašreizējā valdība īpaši izceļas – dažu deputātu nedisciplinētība, un budžets nav pieņemts, kas nozīmē valdības krišanu. Tādēļ, liekot roku uz sirds, jebkurš koalīcijas frakciju līderis jums atzītu, ka labāk pieņemt budžetu negulējušiem nekā vairākas dienas pēc kārtas nervozēt par to, lai balsojumi būtu punktuāli.
Un vēl – budžeta pieņemšanai Saeimā pēc tradīcijas klātienē seko līdzi arī valdības ministri ar premjeru priekšgalā, gatavi atbildēt uz debatēs izskanējušiem pārmetumiem un priekšlikumiem. Ja sekotu piedāvājumam budžeta pieņemšanu mākslīgi saskaldīt vairākās dienās, varam tikai nojaust, kādu kritiku par ministru laika nelietderīgu tērēšanu tas izraisītu. Parlamentārismam ir sava cena un tradīcijas. Pusnakts balsojums par pirms tam darba grupās, ministrijās, valdībā un Saeimas komisijās ilgi un detalizēti izdiskutētu budžetu deputātiem, ja vien viņi iepriekš nav gulējuši komisiju sēdēs diennakts gaišajā daļā, nav tas bīstamākais.
Ja nu kas uztrauc šīs Latvijas politiskās tradīcijas sakarā, tad tīri fiziskais stāvoklis, kādā deputāti pēc diennakts darba sēdās pie auto stūres, lai dotos mājup.