Esmu viens no tiem urķētājiem, kam nekas nav tik labs, lai to nevarētu vēl uzlabot, – saka tautas mūzikas instrumentu restaurators, meistars un muzikants Valters Reiznieks. Pateicoties tādiem cilvēkiem, notiek attīstība, un, novērtējot meistara daudzpusīgo devumu tautas mūzikā, viņam nule pasniegta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Tradicionālās kultūras izcilības balva. To saņēmis, viņš turpat, mājīgajā Koka Rīgas zālītē, sniedza veselu koncertu, spēlēdams cītarkokli, dziedādams un aicinādams visus uzdziedāt kopā – tā, kā savulaik darīts dzimtajā Tirzā, augot ģimenē, kur mājas muzicēšana bijusi lielā cieņā.
Valters Reiznieks harmoniski izpaužas abās pusēs – gan izgatavojot tautas mūzikas instrumentus un izgudrojot arvien jaunus uzlabojumus to konstrukcijā, gan arī pats tos spēlējot un popularizējot. "Agrāk teiktu – inženieris racionalizators," viņu raksturojot, saka LNKC vadītāja Signe Pujāte. Limbažos, kur Valters Reiznieks dzīvo kopš 1980. gada, viņš 2016. gadā izveidoja un vada tautas mūzikas kapelu Ziemeļmala, kurā tiek spēlēti pārsvarā viņa paša gatavotie instrumenti. Uzmanības centrā ir cītaras, jo meistars ir gādājis par šī instrumenta atdzimšanu un attīstību Latvijā. Viņa meistardarbu sarakstā ir kokles, dūru cītaras, podziņu cītaras, hromatiskās kokles un cītarkokles. Pēdējos gados viņš kopā ar Ieviņa ermoņiku spēles entuziastiem ķēries arī pie Ieviņa ermoņiku būves: kopš 2020. gada radītas jau četras jaunas Ieviņa ermoņikas un vēl divas patlaban top.
Vairāk spēlējat vai meistarojat instrumentus?
Uzskatu, ka ir ļoti labi un pareizi, ka instrumentus būvē cilvēks, kurš pats tos arī spēlē.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 3. - 9. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!