Jauns skatījums uz Latvijas vēstures stāstu, vēloties dot apmeklētājiem iespēju ieraudzīt, ka attālums starp mums un pagātnes cilvēkiem nebūt nav nepārvarams un ka mēs visi esam vienā laivā, – tā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) jauno Latvijas vēstures ekspozīciju Straumējot laiku, pirmo ekspozīciju pēc muzeja atgriešanās Rīgas pils telpās, piesaka tās veidotāji. No 21. marta apskatāmā ekspozīcija izvietota pils ceturtajā stāvā 620 kvadrātmetru platībā un vēstures stāstu izvērš no deviņu dažādiem laikmetiem raksturīgāko kopienu skatpunkta.
SestDienai par ekspozīcijas Straumējot laiku ideju un tapšanu un kā muzejs jūtas, atgriezies savās telpās, lai arī vēl ne visās, stāsta muzeja jaunais direktors Dr. hist. Toms Ķikuts, viņš ir arī ekspozīcijas Straumējot laiku koncepcijas un satura izstrādes vadītājs. Projekta Latvijas LNVM darbības atjaunošana Rīgas pilī un ekspozīcijas iekārtošana īstenošanā ieguldīti 1 276 672 eiro, no kuriem 1 085 172 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Tikmēr muzeja apmeklētājs, pa jauno, skaisto telpu logu ieraugot Latvijas galvenās ēkas, Rīgas pils muzeja, iekšpagalma daļas ārsienu joprojām bēdīgo stāvokli, gūst priekšstatu ne vien par Latvijas valsts vēsturi, bet arī par šodienu...
Kā jūtaties, no muzeja pagaidu telpām Brīvības bulvārī atgriezies Rīgas pilī?
Labi, man patīk. Telpai ir ļoti liela nozīme. Muzejam jau pārvākšanās uz krātuvju ēku Pulka ielā, kur bija pilnīgi citas kvalitātes telpas nekā iepriekšējās, ļoti daudz deva, tagad arī šīs – gan muzejam kā institūcijai, gan katram darbiniekam. Saspiestībā tu vari ļoti ilgi nodzīvot un nepamanīt, ka apkārt kaut kas nav kārtībā.
Cik ilgi jūs pats nostrādājāt pilī pirms remonta?
Ienācu te 2008. gadā un līdz 2013. gada ugunsgrēkam darbojos – ar cerību, ka drīz mums būs izremontēta pils, ka tūliņ jābūt gatavai ekspozīcijai, kura jāatklāj uz valsts simtgadi.
Kā pils ugunsgrēks mainīja šos plānus? Palēnināja, paātrināja?
Paātrināja – tāpēc, ka bija jāatrod risinājums. Tā pie mums notiek. Nevar jau tā teikt, bet Jaunpils pils pārvaldītāji saka, labi, ka tā lielgraudu krusa viņu pils dakstiņus drusku padauzīja, citādi viņi nebūtu varējuši tos nomainīt.
Tās telpas, kas muzejam pilī ir tagad, bija paredzētas jau pirms ugunsgrēka?
Bija, bet vairākas funkcijas ir citas. Piemēram, šobrīd sēžam bērnu nodarbību telpā, bet te bija jābūt numismātikas ekspozīcijai. Bērnu telpai bija jābūt citur, jo muzejam bija jābūt visā perimetrā ap pagalmu. Šobrīd mums ir viens korpuss, pārējais ir nezināmā nākotnē.
Tas tiek remontēts?
Netiek remontēts, nav pat skaidrības, kad tas varētu notikt.
Bet paredzēts taču ir?
Ir paredzēts, bet tā paredzēšana nav tiesību akta formātā. Ir skaidrs, ka tās telpas būs muzejam, bet nav zināms, kad, par kādu naudu, cik ilgos termiņos.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

