Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Kā nepārkliegt klusumu

"Klusums nenozīmē bezskanību, tāpēc neuztversim klusumu kā mēmu izolāciju. Tikai atrodot klusumu sevī, var droši iet pasaules troksnī," aicinot uz Klusuma festivālu, kas no 16. līdz 18. augustam norisināsies Bauskas pilskalna parkā, saka aktrise Raimonda Vazdika, piebilstot – no klusuma nevajag baidīties.

Kur un kad meklējams Klusuma festivāla aizsākums?

Neko daudz par tā vēsturi es nezināšu pastāstīt, taču esmu lasījusi, ka pirmais festivāls notika 2019. gadā Liepājā, un nu tas kļuvis par vienīgo festivālu Latvijā, kas popularizē miera un klusuma praksi, vienlaikus radot no alkohola un citām atkarības vielām brīvu vidi, piedāvājot iespēju mainīt savus ieradumus un priekšstatus par masu kultūras pasākumu formātu, veicinot veselīgu dzīvesziņu.

Kas jūs piesaistīja festivāla filozofijā?

Man doma par šādu festivālu, kurā tiek uzsvērts klusums un tā nozīme, likās visnotaļ interesanta. Tāpēc tad, kad tiku uzaicināta vadīt vienu no šā festivāla vakariem un arī dziedāt kopā ar savām skatuves māsām Ievu Akurateri un Ilzi Grunti, biju ļoti priecīga, jo, manuprāt, šis festivāls krietni atšķiras no citiem. Bieži vien pēc svētkiem esam noguruši un mums ir jāatpūšas, jo svētkos mēs dzeram, ēdam, svinam un lecam, dziedam un ko tik vēl ne, savukārt šis festivāls varētu būt vieta, kur sakrāt spēkus, nevis tos tērēt. Galvenais šajā pasākumā jau ir nepārkliegt pašam sevi, jo tikai klusumā tu vari sevi sadzirdēt. Arī tad, kad saceru kādu dziesmu vai dzejoli, parasti šie procesi vislabāk izdodas klusumā. Vismaz tā es to esmu noformulējusi pati sev.

Festivāla programmā ir vairāki koncerti, kas nav uzskatāmi par klusumu…

Protams, muzicēšana nav klusums, jo jebkura skaņa, pat ja tā ir piano vai pianissimo, tik un tā ir skaņa. Bet klusums ir vajadzīgs tajā starptelpā, lai varētu netrokšņot un lai cilvēki varētu sarunāties. Tāpat festivālā nav paredzēta alkohola lietošana; tur ēdienreizēs piedāvās dažādas veselīgas lietas, rīta peldes Lielupē, jogu utt. Bet, atgriežoties pie muzicēšanas, mēs, tāpat kā citi mākslinieki, spēlēsim gan jau zināmu programmu, gan arī nomierinošu un harmonizējošu mūziku; priekšnesuma laikā būs arī meditatīvi mirkļi, lai ne tikai klausītājiem, bet arī mums izdotos gūt mieru un harmoniju.

Ja cilvēks grib izbaudīt klusumu, viņš to var darīt arī dārzā, mežā vai pie jūras. Vai tāpēc jādodas uz festivālu?

Cilvēks tomēr ir sociāla būtne! Es dzīvoju Jūrmalā, netālu no jūras, un pati ļoti daudz staigāju gan gar jūru, gan pa mežu, taču man ir alkas satikt sev līdzīgos. Klusums vienatnē ar sevi ir kaut kas cits nekā tad, ja tu satiec sev līdzīgos un vari paklusēt kopā ar viņiem. Manuprāt, tādā mirklī iestājas pilnīgi cita maģija. 

Šķiet, ka dažkārt cilvēki baidās no klusuma, tādēļ mašīnā ieslēdz radio, bet mājās fonā murmina televizors.

Es nepiederu pie cilvēkiem, kas baidās no klusuma, citu vārdā nevarēšu izteikties. Bet ļoti iespējams, ka ir cilvēki, kuriem nomācošs klusums jau pēc brīža liek ieslēgt radio vai nepieciešams, lai fonā darbotos televizors. Ne velti, lai aizmigtu un nomierinātos, cilvēki ierakstā klausās lietus skaņas, jūras šalkas… Tāds cietuma klusums, manuprāt, nav vajadzīgs nevienam. Tāpēc ir lielas cerības, ka festivālā mēs šo telpu mācēsim piepildīt ar skaistām un gaumīgām skaņām.

Kur un kā vēl var noķert klusumu, ja šķiet, ka mums tā ir par maz?

Tas laikam atkarīgs no vietas, kurā dzīvo. Atceros bērnību, kad dzīvojām laukos un kāds klusums bija tur, kad varēja dzirdēt lapu čaboņu, putnu dziesmas un to, kā kaut kur tālumā aizbrauc mašīna. Tas bija tā īpaši. Pilsētā tas ir citādi, un tur arī katrs mēģina atrast gan klusumu, gan laiku sev. Tāpēc man liekas, ka šis festivāls varētu būt laba iespēja un pat eksperiments – vai mēs spējam visi kopā atrast klusumu. Turklāt šeit cilvēkam nav jābūt par katru cenu priecīgam vai laimīgam jeb, kā tagad ir moderni teikt, ka "jādzīvo šeit un tagad". Un, ja kāds nav pārliecināts par to, ka viņam izdosies atrast klusumu kopā ar citiem cilvēkiem, varbūt šī ir lieliska iespēja to izmēģināt. Domāju, ka to palīdzēs izdarīt arī gleznainā ainava, sarunas un viss cits, ko piedāvā patiešām plašā programma.

Varbūt palīdzēt atrast klusumu varētu arī mākslinieki, kuri piedalīsies festivālā?

Noteikti! Piektdienas vakara programmā, kuru vadīšu, piedalīsies arī Igo ar saviem muzikālajiem draugiem, dziedātāja Kristīne Prauliņa, vijolnieks Raimonds Ozols, dziesminieks Kārlis Kazāks un citi mūziķi. Tā ir iespēja baudīt ne tikai klusumu, bet arī patiešām labu un harmonizējošu mūziku, kas ir jauks papildu bonuss.

Kas vēl varētu likt izvēlēties tieši šo festivālu?

Man nekas nav, piemēram, pret rokmūziku vai iespēju izdauzīties un izlēkāties, taču tiem, kas varbūt to ir darījuši visu vasaru, šis festivāls varētu būt laiks un iespēja izmēģināt kaut ko citādu. Turklāt augusts ir laiks, kad var vērot zvaigžņu lietu, un tas, šķiet, pat ir ierakstīts programmā. Te varēs atpūsties, uzlādēt baterijas, varbūt satikt citus līdzīgi domājošos. Galu galā, kur vēl būs iespēja rīta koncertā dzirdēt Ainaru Mielavu, kurš kā tāds rīta cīrulītis visus modinās? Vai tas nav jauki – pamosties, peldēties un braukt ar laivu Mielava mūzikas pavadībā? Savukārt festivāla trešajā dienā uzstāsies Jānis Lūsēns kopā ar saviem muzikālajiem draugiem, un tas varētu būt īsts ķirsītis uz tortes. Tāpēc, ja kāds saprot, ka tas ir tas, kas viņam nepieciešams šajā nedēļas nogalē, viņš būs laipni gaidīts Bauskā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata