Bībeliski raugoties uz cilvēka mūžu, kur tā ilgums noteikts 70 gadu un, "ja kāds ir ļoti stiprs, tad 80 gadu", no šiem trim pilnu mūžu nodzīvoja tikai Alfreds Čepānis, draugu un paziņu atmiņā palicis kā neizsīkstošs optimisma un anekdošu avots (man neaizmirstama ir reize, kad makšķernieku kompānija Ziemeļzviedrijā pirmajā vakarā sasēžas ap galdu, tiek saliets un viens netīšām apgāž glāzīti, uz ko Čepānis reaģē momentā: "Labāk būtu Bībelei lapu izplēsis!"). Ūdre zaudēja cīņā ar smagu slimību, bet Straume gāja bojā, pakļūstot zem vilciena pie Jaundubultu stacijas, turklāt netiek izslēgta pašnāvības versija.
IZNĪCINĀJA VIENS VĀRDS
Augšējos varas ešelonos ir grūti palikt cilvēkam, reiz jau pēc savas aiziešanas (cituprāt – izstumšanas) no lielās politikas ir izteicies bijušais Tēvzemei un brīvībai smagsvars Jānis Straume. Sācis kā maksimāli skaidru tiesisku principu aizstāvis Latvijas neatkarības atjaunošanas gaitā, Straume acīmredzot vīlās iespējās šos principus īstenot un rezultātā kļuva par vienu no tiem tēvzemiešu politiķiem, kas aizslīdējuši uz Latvijas politiskā spektra otru galu.
Politikā Straume, tobrīd diplomēts ārsts, aktīvi iesaistījās jau atmodas laikā, tai skaitā rīkoja patriotisku gājienu no Siguldas uz Rīgu. No tiem gadiem Straumi labi atceras viņa bijušais partijas biedrs un vedējtēvs, tagad lauksaimnieks Andris Pauls-Pāvuls: "Mēs bijām no tiem, kas organizēja 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas atjaunošanu, atšķirībā no tā laika Latvijas Tautas frontes, kas iestājās par Gorbačova perestroiku un pēdējā variantā faktiski jaunas valsts veidošanu. Pirms 35 gadiem Straume bija tajā revolucionārajā kodolā, kurš veidojās no daudzām organizācijām: Helsinki ’86, LNNK, Republikāņu partija, apvienība Tēvzemei un brīvībai, kas konsekventi iestājās par Latvijas Republikas atjaunošanu un panāca Pilsoņu kongresa izveidošanu, Pilsoņu kongresa vēlēšanu veiksmīgu norisi. Pēc vēlēšanām Jānis kļuva par Pilsoņu kongresa iekšlietu komisijas vadītāju, sekmīgi organizēja pilsoņu apliecību izsniegšanu. 1991. gadā tā sauktā augusta puča laikā Pilsoņu kongress deleģēja Straumi uz Zviedriju, mani uz Austrāliju. Stokholmā Straume skaidroja, ka rietumvalstīm nevajadzētu steigties ar Latvijā pastāvošā režīma atzīšanu.
Kad Augstākajā padomē izveidojās Satversmes frakcija, tika panākts, ka jau 5. Saeimas vēlēšanās piedalās tikai Latvijas Republikas pilsoņi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 26. jūlija - 1. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!