Vai rudens spēs tajā visā viest skaidrību? Vai atbildes un piedāvātie risinājumi valsts maka un lielo projektu radīto caurumu aizlāpīšanai visiem būs pa prātam? Kā tiks risinātas jau ilgstoši milzušās problēmas, un vai tās atkal netiks atbīdītas otrajā, trešajā un varbūt pat vēl tālākā vietā? Gatavojoties valsts budžeta pieņemšanai, diskusijas, kā vienmēr, ir spraigas, neapmierināto daudz, atbilžu par maz un ne vienmēr tās spēj nomierināt. Un, kā allaž, šajā kontekstā atkal daudz tiek piesauktas kaimiņvalstis – vai tiešām Lietuvā un Igaunijā vienmēr dzīves līmeņa zāle zaļāka un finansiālās saules vairāk? Lai to noskaidrotu, šonedēļ SestDienā mēģinām nolikt blakus dažus svarīgākos (un salīdzināmākos) nodokļu skaitļus un likmes. Par to, kāda aina zīmējas, varat spriest paši. Kas pie tā vainīgs?
"Tā griba ir kaut kur smiltīs iegrimusi. Ir kaut kas, kas mūsu vietā pieņem lēmumus, mēs par daudz ko neatbildam, (..) kāds mūsu vietā ir vainīgs. Mēs bieži vainojam valdību, politiķus. Bet smiltis vienmēr ir plūdušas un plūdīs, vienmēr būs kāda partija un valdība, jautājums ir, kur tu tajā straumē esi, kāda ir tava līdzatbildība. Nezinu, vai es esmu tik stipra, lai nostātos pret straumi," runājot par sabiedrības spēju vienoties lielāku, valstisku mērķu vārdā, SestDienai saka režisore Inese Mičule. Viņa patlaban iestudē izrādi tieši par to – kā izdzīvot mazai tautai starp lielām, un vai iespējama jebkāda vienošanās, ja katram sava taisnība šķiet tā pareizākā?
Taču, domājot par katra paša līdzatbildību gan savas valsts un tautas, gan plašākā mērogā – pat visas pasaules liktenī. Vērts atcerēties arī, ka pilnīgi visas jomas agrāk vai vēlāk tomēr izrādās saistītas. Pat jau piesauktā ekonomika un politika nav atrautas no visa pārējā, tai skaitā tās pašas mākslas. Un nereti tieši pēdējā, reizēm pat vienā nelielā objektā sakoncentrējot visu apkārtējo norišu esenci, skaudri parāda gan šā brīža pasaules vērtības, gan uztveri un cilvēku egocentrismu.
"(..) tas, ko es izjutu, gatavojot filmu, bija Eiropas politika. Domāju, kāpēc esmu tik ļoti pārņemta ar vīriešu podiņu, kad pasaule deg liesmās? Šķita, ka tā ir frivola nostādne. Tajā pašā laikā brīvība radīt mākslu un izvēlēties sacīt, ko patiesi vēlies, ir cieši saistīta ar demokrātiju. (..) Ir grūti izskaidrot, ka māksla nav ķirsītis uz kūkas – tā ir mūsu sabiedrības un dzīves pamats. Mēs uz tā turamies. Pirmā lieta, ko dara diktatori, viņi iznīcina brīvu mākslu, un man šķiet, ka mums to vajag nosargāt," sarunā ar SestDienu saka dokumentālās filmas Jau(n)radīts režisore Barbara Visere. Jā, viņas filma stāsta par to pašu slaveno pisuāru, kurš pat vairākās kopijās izstādīts visslavenākajās pasaules izstāžu zālēs.
Vārdu sakot, nepalaidiet garām jaunus mākslas darbus – varbūt tieši tie par visiem lielajiem Latvijas skandāliem, nodokļu nepildīšanos un visu pārējo, kas ikvienam ikdienā svarīgs, spēs pateikt daudz vairāk nekā politiķu daudzvārdība un taisnošanās talants.
Šīs nedēļas, 6.-12. septembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Mičule Bela laivā
Režisore Inese Mičule par savu jauno izrādi Cilvēki laivās, iespēju atkārtot Baltijas ceļu un par to, vai viņai būtu jābaidās no Šekspīra
FOKUSĀ. Latvijas nodokļi uz Baltijas fona
Ap Latvijā iecerēto nodokļu reformu saceltā ažiotāža cita starpā raisījusi interesi arī par to, kādas tad īsti ir nozīmīgākās nodokļu likmes un atsevišķi, iedzīvotāju maciņus tieši skaroši parametri abās pārējās Baltijas valstīs, ar kurām vēl pirms dažiem desmitiem gadu atradāmies gandrīz vienādā situācijā. Protams, interesenti arī, vai un kādus plānus kaļ kaimiņi attiecībā uz nodokļu pārskatīšanu un atsevišķu rādītāju paaugstināšanu
PASAULĒ. Nakts vilcienu renesanse Eiropā
Apziņa, ka dzelzceļš ir videi draudzīgāks un zaļāks transports par aviāciju, iesakņojas aizvien plašākā sabiedrības daļā, un pēdējos gados nakts vilcienu, kas savieno Eiropas lielākās pilsētas, skaits pieaug. Tiesa, ne tik ātri, cik gribētos, un ne bez problēmām
TUVPLĀNĀ. Patiesība un pisuārs
Dokumentālās filmas Jau(n)radīts režisore Barbara Visere (58) par slavenāko tualetes podu pasaulē, detektīvu darbu mākslā, nozares mītiem, politiku un meliem
LAIKA MAŠĪNA. Dāvids ienāk Florencē
Pirms 520 gadiem pie Florences republikas valdības ēkas tika atklāta tolaik vēl gados jaunā, taču jau labi zināmā mākslinieka Mikelandželo darinātā statuja Dāvids. Sākotnēji to bija iecerēts novietot uz pilsētas katedrāles jumta, taču dažādu apsvērumu dēļ varasiestādes lēma par vietas maiņu
IZPĒTĪTS. Pasaule attīstās ātrāk par mums
Daudzu mentālo problēmu pamatā esot cilvēku nespēja pielāgoties mūsdienu straujajai tehnoloģiskajai attīstībai
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.