Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Šogad svarīga būs drošība © DIENA

Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.

Specifisks pasaules karš © DIENA

Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC sniegtā intervijā nodēvēja Krievijas iebrukumu Ukrainā par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā jau ir iesaistītas vairākas puses un tam [karam] ir globāls raksturs", viņš neko nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.

Cerības un bažas © DIENA

Aizejošais gads, jācer, noslēgs triju gadu ciklu, kurā Latvija (un, protams, arī visa pasaule) gājusi cauri ārkārtīgi lielai turbulencei gan cilvēciskajā, gan ekonomikas, gan drošības kontekstā.

Vai 2023. gads mūs saliedēs? © DIENA

Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.

Ģeopolitisko satricinājumu gads © DIENA

Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.

Ambīcijas bez risku apzināšanās © DIENA

Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.

Ukrainas gads Eiropā © DIENA

Decembrī Eiropas Parlaments (EP) tradicionāli apkopo svarīgākos aizejošajā gadā pieņemtos lēmumus, un šajā gadā dominē Ukrainas vārds.

Lielvaru dažādie naratīvi © DIENA

Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.

Tukšu muldēšanu nepiedos © DIENA

Vienīgais, par ko var teikt paldies jaunajam reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam (AS), kurš otrdien izraisīja dzēlīgu kritiku kārtējo reizi reanimētajai un tūlīt pat arī nobērētajai idejai par bezbērnu nodokļa ieviešanu, ir tas, ka jaunajiem ministriem jau pirmajā valdības sēdē tika nodemonstrēts, ar ko beidzas tukša, nesagatavota, neargumentēta un nepārdomāta muldēšana.

Ziemassvētkos bez ilūzijām © DIENA

Ziemassvētkus šogad sagaidām apstākļos, kuros nācies pierast pie daudz kā tāda, kas prasa izturību. Esam pieraduši pie ziņām par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un tieši Ziemassvētkos kopš kara sākuma būs pagājuši desmit mēneši.

Runas atšķiras no realitātes © DIENA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Baltkrievijā un sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, visticamāk, liecina par to, ko šie politiķi cenšas noliegt – par Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā, oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.

Atkal vecā plate © DIENA

Uzrunājot jaunievēlēto valdību tās pirmajā sēdē, Valsts prezidents jau atkal, manuprāt, nodevās mazliet dīvainam un vienlaikus grūti izprotamam domu un vēlmju plūdumam attiecībā uz birokrātiski politiskā aparāta paplašināšanu (kam diezgan šķietami sekotu arī nodokļu maksātāju naudas patērēšana vērā ņemamos apjomos), kam nekādi neizdodas atrast racionālu, argumentētu pamatojumu.

Mājokļi valdības deklarācijā © DIENA

Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".

Kosovas precedents © DIENA

Kārtējo reizi saasinoties spriedzei etnisko serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos, Kosovas vadība oficiāli paziņoja par pieteikuma dalībai Eiropas Savienībā (ES) nosūtīšanu uz Briseli. Paralēli Eiropas Parlaments (EP) un ES šobrīd prezidējošā valsts Čehija vienojās par atbalstu bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanai, kas gan iespējams tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.

Līdz pavasarim bez budžeta © DIENA

Optimālais grafiks paredzot, ka nākamā gada 9. martā jaunā valdība varētu pabeigt darbu pie nākamā budžeta un attiecīgi Saeima varētu nobalsot par tā apstiprināšanu. Tā TV3 raidījumam 900 sekundes paudis jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nebūt trešajā vietā Baltijā © DIENA

Latvijas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, vērtējot pēc kritērijiem, kas raksturo sabiedrības labklājību, tiek apspriesta bieži.

Pekinas ģeopolitiskā ekspansija © DIENA

Par ne tikai iepriekšējās nedēļas, bet acīmredzami arī ievērojami lielāka mēroga notikumu lielajā ģeopolitikā kļuva Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa trīs dienas ilgā oficiālā vizīte Saūda Arābijā.

Vārdi un darbi © DIENA

Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm.

Cik droša izskatās Latvija? © DIENA

Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Daudzpolaritātes laikmets © DIENA

Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.

Tālejoša spēle ap Jaunzemes neaizrotēšanu © DIENA

Aizejošā valdība otrdien atlika lēmumu par korupcijas skandālos iestigušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz zemāku ierēdņa amatu Finanšu ministrijā.

Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.

Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.

Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.

Apgalvojums, ka inflācija ir tik iespaidīga, ka to izjūt visi, izskan tik bieži, ka jau ir folklorizējies.

Kad sākas kārtējā kritika par to, cik normāli ir, ka Latvija jau divus mēnešus dzīvo bez jaunas valdības, un kurš pie tā vainojams, parasti mierinošā tonī tiek piebilsts, ka tas jau nekas – politiskā iekārta nodrošina, ka līdz jaunas valdības apstiprināšanai darbu pilntiesīgi turpina iepriekšējā valdība.

Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas, pēc tam, kad Lielbritānijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.

Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.

Iepriekšējās nedēļas beigās Taivānā tika aizvadītas visu līmeņu pašvaldību vēlēšanas, par kuru uzvarētāju kļuva Ķīnas Nacionālistu partija jeb Gomindāns, turklāt sarūpējot saviem galvenajiem konkurentiem – Demokrātiskajai progresa partijai (DPP) – lielāko sakāvi vēlēšanās pēdējo 34 gadu laikā. Tostarp par tā dēvētās salu Ķīnas galvaspilsētas Taipejas īpašās municipalitātes (pilsētas un tās aglomerācijas) mēru tika ievēlēts kādreizējā visas Ķīnas līdera un mūsdienu Taivānas pamatlicēja Čana Kaiši mazmazdēls Čans Anaņs, kas ir nopietns pieteikums uz uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās.

Vēl nenonākusi līdz apstiprināšanai Saeimā, nu jau gandrīz divus mēnešus topošā Krišjāņa Kariņa otrā valdība jau ir radījusi pamatīgas šaubas par savu stabilitāti, ilgtspēju un spēju sastrādāties.

Šodien