Nesen publiskotie starptautiskās risku pārvaldības kompānijas Coface dati rāda, ka pagājušajā gadā, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvara uz vienu iedzīvotāju, "situācija visstraujāk uzlabojās Lietuvā – šis rādītājs auga par 12,9% un sasniedza 20 tūkstošus eiro. Igaunijā IKP īpatsvars uz vienu iedzīvotāju pieauga vien par 11,8%, bet sasniedza augstāko līmeni Baltijā – 22,58 tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvijā minētais rādītājs pieauga par 12,4% – līdz 17,45 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju".
Tātad pēc IKP īpatsvara uz vienu iedzīvotāju mūsu valsts ierindojas pēdējā vietā Baltijā. Līdzīgu ainu rāda arī Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējo bruto algu šā gada trešajā ceturksnī. Lietuvā tā bija 1799 eiro par pilnas slodzes darbu mēnesī, Igaunijā – 1679 eiro, bet Latvijā – 1384 eiro. Turklāt salīdzinājumā ar 2021. gada trešo ceturksni vidējās algas pieauguma temps Latvijā bijis viszemākais – 6,3%, Igaunijā – 8,1%, bet Lietuvā – 12,6%. Te gan jāņem vērā darbaspēka nodokļu nianšu atšķirības, it īpaši Lietuvas gadījumā, tomēr ignorēt to, ka Latvija uz Baltijas kaimiņvalstu fona neizskatās spoži, arī nevar. Turklāt Coface apkopotā informācija liecina, ka Baltijas valstu lielāko uzņēmumu Top 50 ir tikai astoņi uzņēmumi no Latvijas, savukārt no Igaunijas – 14, no Lietuvas – 28 uzņēmumi.
Pamatojoties gan uz dažādiem datiem, gan uz novērojumiem Igaunijā un Lietuvā, atkal un atkal nākas secināt, ka mūsu Baltijas kaimiņvalstis labāk prot koncentrēties uz to, kas šo valstu sabiedrībai padodas labi. Mūsu dienvidu kaimiņzemes lielāko uzņēmumu vidū ir tirdzniecības nozares pārstāvji, un ir vērojams, ka Lietuvā veidotie tirdzniecības zīmoli gūst atpazīstamību arī starptautiskā mērogā. Savukārt Igaunija mērķtiecīgi ievieš digitālos risinājumus ļoti daudzās jomās. Iespējams, ar modernajām tehnoloģijām aizstāt personālu pat viesmīlības nozarē ir gudrs lēmums profesionālu darbinieku trūkuma apstākļos, it īpaši valstī, kuras sabiedrība – tāpat kā Latvijas sabiedrība – negatīvās vēsturiskās pieredzes dēļ neilgojas redzēt milzīgus viesstrādnieku pūļus.
Jācer, ka mūsu jaunā valdība, kurā, kā patlaban izskatās, gan Ministru prezidents, gan vairāki ministri būs ar pieredzi politikā un ar izpratni par ekonomiku, mērķtiecīgi strādās pie tā, lai arī Latvijā tiktu definētas un attīstītas tieši tās nozares, kurās mūsu sabiedrībai ir plašas iespējas gūt panākumus.