Latviskās tradīcijas man ir ieaudzinātas ģimenē, un to augstu novērtēju, jo redzu, cik daudz tas man ir devis. Dažkārt par to jokojos, bet taisnība, ka mums, ārzemju latviešiem, kuri vēlas uzturēt latvisko garu, ir divas dzīves: amerikāņu dzīve un amerikāņu draugi, darbs un skolas, bet nedēļas nogalēs latviešu dzīve, skolas, pasākumi, koncerti, dievkalpojumi u. tml. Un svarīgākais – latviešu draugi! Lieliski, ka ir divas šādas sabiedrības. Tas ir respekts mūsu senčiem, tas dod piederības sajūtu, – teic Pēteris Blumbergs, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdētājs. Viņš ir trimdas latviešu bērns, dzimis un audzis ASV, aktīvi darbojas gan vietējā latviešu kopienā, gan pārzina aktualitātes ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijās, bet PBLA vada kopš 2022. gada.
PBLA ir tā dēvētā jumta organizācija visām pārējām latviešu organizācijām pasaulē, ieskaitot ASV, Austrāliju, Kanādu, arī Dienvidameriku un, protams, Eiropu. Arī Krievijas latviešu kongress ir viens no organizācijas dalībniekiem. Visu diasporas latviešu organizāciju darbībai jebkurā pasaules valstī ir četri pamatvirzieni. Pirmais – Latvijas aizsardzība un drošība; otrais – izglītība ārzemēs (latviešu skolas, nometnes); trešais – latviešu kultūras uzturēšana (ieskaitot gan palīdzību lokālo dziesmu un deju svētku rīkošanā, gan atbalstu dalībai svētkos Latvijā). Ceturtais darbības virziens ir Latvijas ekonomikas izaugsme – tiek rīkoti semināri un konferences kopā ar latviešu uzņēmējiem, mēģinot viņus savest kopā un palīdzēt tīkloties ar ASV un Kanādas vai citu valstu biznesa pārstāvjiem.
PATRIOTISMS MŪSDIENĀS
"Tiem latviešiem, kuri trimdā devās kara laikā, un viņu atvasēm lielais uzdevums savulaik bija palīdzēt Latvijai atgūt neatkarību no PSRS. Vairāki PBLA valdes locekļi arī ieguva amatus atjaunotās neatkarīgās Latvijas valdībā. Vēlāk viena no mūsu prioritātēm bija Latvijas iekļaušana NATO, ļoti aktīvi darbojāmies šajā jomā. Pēdējos gados joprojām esam aktīvi darbojušies tieši šajā jomā, lai ASV valdība un NATO piešķirtu papildu līdzekļus Latvijai un arī Baltijas reģionam – tas ir īpaši aktuāli tagad, kad notiek Krievijas iebrukums Ukrainā. Lobējām NATO valstis, lai atbalsta Ukrainu un Baltijas reģionu," skaidro PBLA priekšsēdis.
Tomēr situācija un noskaņa mainās arī diasporā. Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēdētāja Skaidrīte Aguļēviča teic, ka paaudžu nomaiņai esot liela nozīme – to patriotisma sajūtu, kāda bijusi "vecajai diasporai", mūsdienās nomainījušas citas prioritātes. Savulaik vienojošais mērķis bijusi cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet tagad patriotisma jēga ir cita, un dažkārt ir izaicinājums to atrast, dzīvojot citā valstī ar citu kultūru, valodu.
"Manuprāt, tagad ārvalstīs dzīvojošo latviešu patriotisma jēga ir citāda – iekšēja, dziļāka. Kopš kara Ukrainā šis jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls. Vai jaunieši no Austrālijas, kuriem ir dubultpilsonība, militāra apdraudējuma gadījumā būs gatavi iet Latvijai palīgā, ja tas būs vajadzīgs, kā to patlaban paredz likums? Tas ir sāpīgs jautājums, tas jāvērtē ļoti nopietni. Diasporas jauniešiem prasīt obligāto dienestu nevar. Runa varētu būt tikai par brīvprātīgu izvēli. Citādi – kā tas būs praktiski? Taču nebraukās neviens pa Austrālijas ielām un neķerstīs latviešu jauniešus!
Patriotisms nerodas ne skolā, ne uz ielas, ne sapulcē, amatā vai mītiņos. Jēga un saprašana par patriotismu rodas ģimenē. To nevar iemācīt arī vēstures stundās, tāpēc ir svarīgi stiprināt un atbalstīt ārzemēs dzīvojošo latviešu kopienas," ir pārliecināta Aguļēviča.
Lielākie izaicinājumi ir saistībā ar asimilāciju – cilvēkiem, kuri mūsdienās izvēlas pārcelties uz dzīvi prom no Latvijas, ir daudz citu interešu, tāpat viņiem jāaudzina bērni, jāstrādā, viņi ir aizņemti ar savu dzīvi un ne vienmēr var un grib veltīt laiku sabiedriskām aktivitātēm.
"Cilvēkiem ir arī citas prioritātes, taču mūsu mērķi un misija ir skaidri, mūsu biedri un ārzemju latvieši, kurus pārstāvam, ir patriotiski, grib Latvijai palīdzēt un strādāt tās labā," akcentē Blumbergs, vēlreiz uzsverot šā brīža nepieciešamību lobēt militārā atbalsta piešķiršanu Latvijai attiecīgajās institūcijās gan ASV, gan Kanādā.
GAN SAŅEM, GAN DOD
PBLA palīdz arī veidot kontaktus mecenātiem, kas dzīvo ārzemēs un vēlas atbalstīt tautiešus Latvijā ar stipendijām, palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, slimiem bērniem u. c.
Ārlietu, Aizsardzības, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Prezidenta kanceleja un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir galvenie diasporas organizāciju sadarbības partneri Latvijā. "Tā ir abpusēja sadarbība. Latvijas valdība var palīdzēt diasporai, it sevišķi Eiropas Savienībā dzīvojošiem latviešiem, sniedzot atbalstu skolām, latviskās kultūras un tradīciju saglabāšanas pasākumiem u. tml. Savukārt mēs varam pārstāvēt Latviju ārzemēs, tās intereses mūsu mītnes zemju iestādēs un organizācijās, esot tādi kā neoficiālie vēstnieki. Vienlaikus arī organizējam pasākumus un piesaistām reālu finansiālu atbalstu dažādām aktuālām vajadzībām Latvijā," norāda PBLA vadītājs, kurš iepriekš sešus gadus vadījis arī Amerikas Latviešu apvienību.
"Daudzi ārvalstīs dzīvojošie latviešu jaunieši interesējas par iespējām strādāt Latvijā. 2023. gada vasarā Rīgā notika liela biznesa konference, uz kuru daudzi ārzemju jaunieši devās izzināt, kādas ir iespējas. PBLA šo pasākumu rīko jau desmit gadus, šoreiz bija sapulcējušies ap 500 cilvēkiem, tai skaitā Latvijas valdības pārstāvji un uzņēmēji."
Arī Skaidrīte Aguļēviča atklāj, ka Austrālijas latviešu kopiena ir viena no dāsnākajām ziedotājām, piemēram, Latvijas Okupācijas muzejam, Vītola fondam, arī Nacionālajai bibliotēkai, arhīviem u. c., iegūstot šos līdzekļus gan no organizācijām, gan privātpersonām Austrālijā. Savukārt finansējumu savai darbībai diasporas organizācijas saņem ne tikai no Latvijas puses.
"Pie mums notiek latviešu dziesmu svētki, kultūras dienas, pasākumi, uz kuriem aicinām dažādus kultūras un citu nozaru pārstāvjus no Latvijas. 2023. gada kultūras dienās te viesojās grupa Tautumeitas. Šādi projekti atver daudzas durvis un iedvesmo vietējos tautiešus. Iesniedzam līdzīgus projektus arī Austrālijas valdībā, arī tie sniedz savu devumu, piemēram, latviešu skolām ir pieejams finansējums no Austrālijas Izglītības departamenta. Ar projektu palīdzību iegūstam nepieciešamos līdzekļus arī mazākām, sadzīviskām vajadzībām – mēbeļu, grāmatu, datoru un tamlīdzīgu lietu iegādei. Ir arī biedru naudas. Kopumā Austrālijas latviešu apvienības budžets gada griezumā ir ap 40 līdz 60 tūkstošiem eiro. Gribu gan uzsvērt, ka mēs, biedrības vadība un aktīvisti, visus savus pienākumus veicam brīvprātīgi, tas ir – bez atalgojuma," pastāsta Aguļēviča.
Blumbergs vēl piebilst, ka Latvijas valdība regulāri piešķir līdzekļus, lai atbalstītu latviešu skolas un nometnes ārzemēs, taču summas nav mainījušās vismaz četrus gadus, kaut pa šo laiku ir bijusi ievērojama inflācija. "Es ceru, ka Latvija turpinās uzskatīt to kā vērtīgu un relatīvi nelielu ieguldījumu latviešiem ārzemēs, jo tas nāk Latvijai par labu, ka arī citās valstīs dzīvojošie tautieši turas pie savas latvietības," viņš uzsver.
MAZINA DISTANCI
Pēdējie ASV tautas skaitīšanas dati liecina – ap 90 tūkstošiem cilvēku ASV esot apgalvojuši, ka ir latviešu izcelsmes vai kāds no senčiem vai radiem ir no Latvijas. "Liela daļa ASV dzīvojošo latviešu sevišķi neinteresējas par latvietības uzturēšanu un saglabāšanu vai vismaz diasporas organizētajās aktivitātēs nepiedalās, bet tie, kas ir aktīvi – un katrā pilsētā tādu ir ap 200–500 cilvēkiem –, nāk uz pasākumiem, svētkiem un ir diezgan dedzīgi patrioti. Mums ir neliela, bet laba sabiedrība! Aizvadītajā gadā es apciemoju vairākas latviešu kopienas arī Eiropā, biju Londonā, Oslo un Dublinā, iepazinos ar vietējo sabiedrību, likās, ka ir ļoti cerīgi: notiek raiba kultūras dzīve, satikos ar teātra cilvēkiem, apmeklēju kora koncertu, tautasdeju mēģinājumu," pastāsta PBLA vadītājs.
Savukārt Aguļēviča stāsta, ka Austrālijā katrā pavalstī ir pa savai latviešu kopienai – aktīvistu skaits gan atšķiras, un ir tādas, kurās pasākumos iesaistās vien 15 līdz 20 cilvēku. Visaktīvākās un plašākās latviešu kopienas ir Adelaidē, kur bāzējas LAAJ, Melburnā un Sidnejā, bet kopā visā Austrālijā ir apmēram tūkstotis latviskās tradīcijas kopēju, kas paši veido sarīkojumus un arī piedalās dažādās aktivitātēs. Pēdējās tautas skaitīšanas dati gan liecina, ka Austrālijā mīt ap 20 tūkstošiem latviešu.
"Kanberā, Adelaidē, Sidnejā un arī Jaunzēlandē ir latviešu skolas, un, kur ir skolas, tur ir dzīvība! Ap skolām bieži vien koncentrējas pasākumi un aktivitātes. Protams, ne katrs, kurš uzvelk latviešu tautastērpu, ir latvietis arī sirdī. LAAJ darbojas gan tā sauktās vecās emigrācijas pārstāvji, kuri te ieradās Otrā pasaules kara laikā, gan latvieši, kuri uz Austrāliju un Jaunzēlandi ir pārcēlušies vēlāk. Ir gadījies, ka vērojamas viedokļu atšķirības. Taču mēs neviens neesam vainīgi, ka piedzimām PSRS! Mūsu sauklis ir: uzcelt jauno, nenojaucot veco! Mēģinām veidot jaunus sakarus ar Latviju, virzītus uz jaunu domāšanu," teic Aguļēviča. Viņasprāt, lai efektīvāk pārstāvētu aktuālās intereses, svarīgi ir darboties, par sevi atgādināt un nebaidīties no jauniem risinājumiem. Tā, piemēram, pandēmijas laiks, kad nācās sazināties attālināti, devis iespēju LAAJ sanāksmēs piedalīties plašākam dalībnieku skaitam, pieslēdzoties ar interneta palīdzību, un tā iespējams "sastapt" tos biedrus, kuri agrāk nevarēja būt klātesoši lielo attālumu dēļ. Šajā laikā aktīvāka kļuvusi arī Jaunzēlandes latviešu kopiena, un dažādu lēmumu un finanšu procesi līdz ar to kļuvuši caurspīdīgāki un plašākam lokam saprotamāki.
SVARĪGI BŪT NODERĪGAI
Protams, aizceļošanai ir dažādi iemesli, un ne vienmēr tie saistīti ar ekonomiskiem apsvērumiem. Skaidrīte Aguļēviča teic, ka pati uz Austrāliju pārcēlusies 1991. gadā un šādu lēmumu noteicis dažādu apstākļu kopums, taču svarīgi bijis, ka Austrālijā kopš Otrā pasaules kara jau dzīvoja viņas vectēvs.
"Latvijā strādāju par grāmatvedi. Pārceļoties uz Austrāliju, vispirms nostiprināju angļu valodas zināšanas un papildus apguvu nepieciešamo grāmatvedes darbam. Tikmēr piecus gadus nostrādāju par veco ļaužu kopēju. Tas bija smags darbs, taču norūdīja raksturu. Studēju arī psiholoģiju, taču galu galā atgriezos pie grāmatvedības. LAAJ valdē biju jau kopš 2011. gada, savukārt par tās priekšsēdi kļuvu pirms trim gadiem. Nu esmu nolēmusi 2024. gadā no šiem pienākumiem atteikties un pievērsties mazbērnu auklēšanai. Kad darbojies sabiedrībā, tad nepiederi vairs sev, piederi sabiedrībai," stāsta Aguļēviča.
28 gadus viņa ik ceturtdienu vadījusi arī latviešu raidījumu Adelaides radiostacijā. Šajā radio pārstāvētas 46 valodas, viena no tām – latviešu. Programma darbojās jau tad, kad Aguļēviča ieradās Austrālijā. "Tās vadītāja Hermīne Valtere mani uzrunāja, sakot, ka man ir laba latviešu valoda un piemērota balss, lai lasītu Latvijas radio ziņas. Vēlāk izrādījās, ka tā ir mana sirdslieta, hobijs. Man ļoti patīk! Ir tik dažādi cilvēki intervēti, sākot ar prezidentiem, ministriem un Saeimas deputātiem līdz kultūras un citu jomu pārstāvjiem. Līdzīgi kā biedrībā, kur viss notiek uz brīvprātīgiem pamatiem un neviens neesam algoti darbinieki – no vadītāja līdz izpildītājam –, arī radio man ir brīvprātīgais darbs, par kuru nesaņemu samaksu. Man svarīgi, ka ir interesanti un varu būt noderīga citiem," uzsver Skaidrīte Aguļēviča.
SAGLABĀT VALODU
Viens no lielajiem izaicinājumiem ilgstoši ārzemēs dzīvojošiem latviešiem ir saglabāt latviešu valodas zināšanas un to pārmantošanu nākamajās paaudzēs. Ļoti bieži veidojas jauktās ģimenes, kurās dominē angļu valoda vai tās valsts valoda, kurā cilvēki dzīvo. Tajā bērni runā un mācās arī skolās. Ģimenes ir tās, kas rūpējas par latviešu valodas saglabāšanu, taču tam ir nepieciešams gan laiks, gan nauda, piemēram, lai uzturētu latviešu skolas un spētu algot latviešu skolotājus.
"Caur valodu tu izrādi un pierādi savu identitāti, piederību noteiktai kultūrai. Man kopš atbraukšanas visu laiku ir bijusi pārliecība, ka gribas būt kaut kādā veidā vajadzīgai tieši latvietībai, būt latvietei. Taču daudzi atbrauc un nekur latviešu kopienu pasākumos neparādās, uzreiz ieiet svešajā vidē. Domāju, ka nepieciešams latviešu vidi padarīt atvērtāku, mūsdienīgāku. Nevis vērsties pie atbraucējiem ar prasībām un pienākumiem, bet piedāvāt arī palīdzību, sadarbību," uzskata Aguļēviča. Bērniem savukārt svarīgi, lai ir interesanti, lai var satikt vienaudžus un biedrus, un te lieti noder jau minētie skolu pasākumi, dažādas nometnes. Nereti latviešu bērni satiekas tieši nometnēs, izveido draudzības, kuras pēc tam ilgst mūža garumā un turpinās arī nākamajās paaudzēs.
LAAJ rīko un atbalsta dažādas nometnes gan bērniem, gan pieaugušajiem, un tas iespējams ar finansējumu, kas gūts gan no Latvijas, gan dažādiem projektiem. Atsaucība parasti ir liela. Piemēram, Latvijas simtgadei veltīto pasākumu apmeklēja tik liels skaits latviešu, ka Adelaides biedrības nams esot bijis pārpildīts un pietrūcis krēslu, kur publikai sasēsties. Turklāt apmeklētāju vidū bijuši arī valdības pārstāvji gan no Latvijas, gan Austrālijas.
"Man ir četri nu jau pieauguši dēli. Viss, ko varu darīt, ir ielikt latvietības pamatu, un viņiem pašiem jāizdomā, cik tālu to nest. Visi puiši runā latviski, taču tā nav perfekta latviešu valoda. Mēs nevaram perfekti nodrošināt latviešu valodas zināšanas vidē, kurā dominē cita valoda, taču tradīcijas varam iemācīt, arī ja valodas zināšanas mazliet klibo. Turklāt redzu: ik reizi, kad jaunieši pavadījuši ilgāku laiku Latvijā, piemēram, apmeklējuši kādu nometni un padzīvojušies latviešu vidū, arī valoda izteikti uzlabojas," norāda Pēteris Blumbergs.
Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz demogrāfisko krīzi Latvijā, par kuru atbildīgs arī lielais pēdējos gadu desmitos aizbraukušo tautiešu skaits, uz situāciju nav jāraugās pesimistiski. PBLA šogad savās aktivitātēs vēlas akcentēt mobilitātes tēmu. Mūsdienu tehnoloģijas, kurām pateicoties iespējams strādāt jebkurā pasaules malā, kur vien ir internets, pašam fiziski atrodoties pavisam kur citur, paver jaunas iespējas. "Noteikti valstīm jāraugās, kā salāgot likumus un vēl citas nepieciešamās aktivitātes attālināta darba nodrošināšanai. Savukārt Latvijai ir svarīgi attīstīt labklājības jomu, lai izglītības, medicīnas un citu dzīvei svarīgu nozaru sistēmas būtu tik komfortablas, ka negribētos braukt prom," uzskata PBLA vadītājs.
CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Cilvēks = valsts rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.