No dārznieka uzmanības, centības un prasmēm būs atkarīga dārza raža, taču neiztikt arī bez palīgiem, kurus devusi pati daba, un, gudri saimniekojot, iespējams nodrošināt to klātbūtni. Tie ir gan apputeksnētāji, gan dažādi sīki organismi, kas palīdz cīņā ar nevēlamiem elementiem dārzā jeb kaitēkļiem, putni un arī abinieki.
Internets piedāvā ne tikai interesantu pieredzes apmaiņu, zināšanas un idejas par jaunām šķirnēm, bet arī iespējas tikt pie augiem no teju visas pasaules. Un tā vien gribas izmēģināt kaut ko jaunu, neparastu. Taču, pirms pirkt, vērts noskaidrot, kā šim augam klāsies Latvijas klimatā. Un te nav runa par eksotiskiem dienvidzemju skaistuļiem, bet arī par sugām, kas aug šķietami līdzīgos apstākļos, piemēram, Lielbritānijā, Eiropā. Latvijas tirdzniecības vietās pieejamas šķirnes arī no Polijas, Nīderlandes.
Aizraušanās ar telpaugu kopšanu jau labu laiku ir ļoti moderna nodarbe. Jauni un mūsdienīgi pilsētnieki pat nelielos dzīvokļos izveido krāšņas kolekcijas, augi daiļo sabiedriskās vietas – kafejnīcas, bibliotēkas un skolas, un loģiski, ka, palielinoties pieprasījumam, pieaug arī to klāsts dažādās tirdzniecības vietās. Kaut arī skaisti ir visi augi, daudzi ir indīgi gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Tādēļ pirms iegādes rūpīgi jānoskaidro ne tikai, kā rūpēties par augu, bet arī tā ietekme uz veselību, it sevišķi, ja mājās ir mazi bērni, kas visu grib apčubināt, pataustīt un nogaršot.
Kamēr vēl pavasaris ar siltumu nelutina un gaisa temperatūra turas zem plus desmit grādu atzīmes, jāsteidz augļu koku vainagu veidošanas darbi. Jau drīz diennakts gaisa temperatūras būs pietiekamas, lai dārzos sāktos veģetācijas procesi. Jāsteidz arī iedēstīt pa kādam jaunam kociņam. Ja gribas paeksperimentēt un dārzā vietas ir gana, varbūt vērts iestādīt kādu riekstu koku, iesaka kokaudzēšanas speciāliste Kristiāna Komina-Parfenoviča.
Pavasarī īpaši skaista ir Slokas ezera taka, jo daudzviet ūdens līmenis ir tik augsts kā nekad pārējā gada laikā, līdz ar to ainavai piemīt specifiska burvība. Applūstošā daļa ir mitrais melnalkšņu dumbrājs takas sākuma daļā, bet pirms tam ejot paveras lielisks skats uz ūdensputniem bagātu ezeru un kokiem, kas spoguļojas purvāja ūdeņos, bet daļa takas ved pa mežu.
Dzīvot saskaņā ar dabu. Izmantot esošos resursus. Saimniekot ilgtspējīgi, – tie ir permakultūras pamatprincpi. Izklausās skaisti un iedvesmojoši, bet ko tas nozīmē, darbojoties praktiski?
Dabas mīļotājiem un pārgājienu cienītājiem jebkurš gadalaiks ir gana labs, lai izstaigātu kādu skaistu un interesantu maršrutu. Pavasaris mainīgo laikapstākļu dēļ ir visizaicinošākais, taču kūstoši ledi un dubļaini ceļi nav šķērslis, lai dotos meklēt skaisto, saklausīt un saredzēt pavasara vēstnešus, mazliet arī pārbaudīt savu izturību un pacietību.
Tuvojas Lieldienas un domas par svētku galda dekorēšanu. Protams, labākie dekori ir tie, kuru tapšanai nav tērēti lieli resursi un kuri pieejami dabā vai no lietām, kuras jau atrodamas mājās.
Pūpoli ir vieni no pirmajiem krūmiem un kokiem, kas saplaukst pavasarī. Tos sastopam savvaļā, taču ir arī dekoratīvās šķirnes, kas būs piemērotas daiļdārziem.
Dārzs var būt arī tikšanās vieta sabiedrības saliedēšanai – sevišķi, ja tas izveidots pilsētas vidū, industriālos rajonos starp auto plūsmām un daudzstāvu celtnēm. Mūsdienās urbānā dārzkopība sen vairs nav jaunums un arvien stabilāk ienāk arī Latvijā.
Kaut arī astronomiskais pavasaris oficiāli sāksies tikai 20. datumā, marts ir pavasara mēnesis un strauji uzlabojas gaismas apstākļi, – dienas garums pamazām tuvojas 12 stundām. Taču dārzkopības speciālisti brīdina – laika prognozes vēsta, ka vēl gaidāms auksts laiks, arī sniegs kūst pamazām un atkal uzsnieg no jauna… Ar dārza darbiem nevajag pārsteigties, lai paveiktais neaiziet bojā.
LU Botāniskais dārzs ziņo, ka Acāliju mājā bagātīgi zied dižais laurs, kura lapas ir visiem labi zināma garšviela un smaržviela. Lauru kociņus iespējams izaudzēt ne tikai to dzimtajā Vidusjūras reģionā vai botāniskajos dārzos, bet arī mājas apstākļos. Pie stādiņiem var tikt gan augu tirdzniecības vietās, gan arī pārtikas veikalu garšaugu stendos sameklēt mazus lauru kokus podiņos.
Mazi un ne tik mazi augi stikla traukos – savrupas mini ekosistēmiņas, kuras, šķiet, dzīvo pašas savu dzīvi, kurā ļauts ielūkoties arī cilvēka acij un pietuvināti vērot augšanas procesus, – tādas ir dzīvotnes, ko veido augu kopšanas entuziasti Līga Zelčāne un Justs Krapāns. Tās ir tik noslēpumaini un fascinējoši skaistas, ka ieraugot uzreiz gribas tādu ieviest arī savā mājoklī.
Viesatas dabas taka nav visiem zināms un populārs maršruts, bet droši var teikt, ka gleznainu ainavu un pārgājienu mīļotājiem tā būs īsta pērle, kuras skaistumu izbaudīt. Ja tīk mazliet mežonīgas un neiestaigātas takas, te varētu būt nedaudz garlaicīgi, jo taka ir labiekārtota – vairākās vietās visā tās garumā ir soliņi, kur atpūsties sagurušajiem gājējiem, un tie izvietoti punktos, no kuriem paveras skaistākie skati uz Viesatas upes līkločiem, bet vairākās vietās iekārtotas ugunskura vietas, kur atradīsiet arī sausu malku, grilu un galdiņus.
Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.
Meži ir neaizstājams planētas resurss, kas mūs nodrošina gan ar skābekli, gan koksni un dažādām citām vērtībām. Tajos mājo vairāk nekā puse no visām sauszemes sugām.
Grīdas mazgāšana parasti nav no tiem tīkamākajiem darbiem pat tiem, kuri ar mājokļa tīrīšanu un kārtošanu nodarbojas labprāt. Patīkams aromāts un acīmredzams tīrības efekts, kam piemīt nedaudz antibakteriāla funkcija, var šo procedūru padarīt mazliet jaukāku. Protams, visvienkāršākais ir nopirkt jau gatavu grīdas mazgāšanas līdzekli, bet dabai un maciņam draudzīgāk ir pagatavot tādu no mājās atrodamām sastāvdaļām, kuras noder arī citām vajadzībām.
Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.
Lielu daļu lietu tagad esam spiesti iegādāties internetā. Kaut arī lielveikalos ir augu nodaļas un ziedu veikali ir vaļā, iespējams zaļi iepirkties arī interneta veikalā – pēdējā ne tikai sēklu un sīpolu klāsts ir plašs, bet pieejami arī veselīgi un interesanti telpaugi, padomi to kopšanai un iespējas sapazīties ar domubiedriem sociālajos tīklos.
Kā jau ik gadu kopš 2001. gada, arī šogad Latvijas Dendrologu biedrība izvēlējusies gada koku, un šoreiz, 2021. gadā, šis "tituls" piešķirts divirbuļu vilkābelei Crataegus laevigata (Poir.) DC. Tas ir liels krūms vai zems, līdz 8 m augsts koks, kam raksturīgas sīkas, 1,5–3 cm garas, sekli daivainas lapas, īsi 1–1,5 cm gari ērkšķi. Galvenā pazīme, kas to labi atšķir no citām Latvijas savvaļas vilkābelēm, – divi irbuļi ziedā (šo pazīmi var redzēt arī augļu laikā), līdz ar to arī divas (nevis viena) sēklas nelielajā ābolā (jeb precīzāk – ābolveida kaulenī). Vilkābeles aug ne tikai savvaļā – tās ir populārs augs apstādījumos un dārzos vienkāršās audzēšanas dēļ. Augs ir ziemcietīgs, sausumizturīgs, neizvēlīgs augsnes ziņā. Bet pavasarī vilkābele ir sevišķi pievilcīga ziedu dēļ! Vilkābeles iecienītas arī dzīvžogu veidošanai, jo tās saaug blīvi, turklāt ir ērkšķainas un veido gluži vai sienu, kurai grūti izlauzties cauri.
Plašā krāsu gammā, pildītiem, bumbu veida ziediem un sulīgiem kātiem, bet smalkām lapiņām, – tādas ir Āzijas gundegas jeb ranunkuļi. Iecienītas gan kā grieztie ziedi, gan podiņos, bet siltajā sezonā – balkonu kastēs un podos uz terasēm. Āzijas gundegas ienes pavasara klātbūtni telpās, kad gribas ko atšķirīgu no ierastajām tulpēm, hiacintēm, narcisēm.
Februāris ir visīstākais ziemas mēnesis, it sevišķi šogad, kad pēc ilgiem laikiem vairākas nedēļas pēc kārtas zemi klāj kārtīga sniega sega un gaisa temperatūra turas zem nulles. Taču, pat neskatoties pulkstenī, jūtam, ka dienas kļūst garākas un arī saule parādās biežāk. Dārzkopības sezona pavisam tuvu! Pirmos sagatavošanās darbus pamazām jau var sākt.
Pomelo ir ļoti garšīgs un ar dažādām labām vielām bagāts auglis, kuru ziemas sezonā noteikti ieteicams iekļaut uzturā. Tajā ir daudz šķiedrvielu, kas noder gremošanas uzlabošanai, C vitamīns. Pomelo ir bagātīga kālija krātuve – vienā auglī ir apmēram trešdaļa dienas normas.
Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.
Mākslinieces Hilarijas Vateras Feilas darbi pārsteidz ar trauslumu, savā ziņā naivumu un vienkāršību, kaut uzreiz jau ir skaidrs, ka to tapšanā ieguldīts liels darbs, zināšanas un pacietība. Hilarija veido izšuvumus uz augu lapām. Viņas darbi ir filigrāni un precīzi izstrādāti, tie dažādās izstādēs apceļojuši pasauli un atrodami vairāku modernās mākslas centru, uzņēmumu un privātajās kolekcijās. Radoši darbi ar dabas materiāliem nav tikai bērnu un botāniķu aizraušanās!
Ķimenes ir garšaugs, kas pazīstams ne tikai katram latvietim – iespējams, tas ir viens no vissenāk un plašāk izmantotajiem garšaugiem Eiropā jau kopš viduslaikiem. Par ķimeņu izmantošanu Anglijā vēsta avoti, kas datēti ar 1440. gadu. Vēsturnieki apgalvo, ka ķimenes pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenēm senatnē tika piedēvēta arī mitoloģiska nozīme – tās tika uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tā apsolot uzticību viens otram.
Strelīcija ziedu veikalos nav nekāds retums, taču to nevarētu dēvēt arī par vienu no populārākajiem ziedaugiem. Tās iecienījuši mazliet ekstravaganti ļaudis, kam būtiski piešķirt interjeram spilgtu akcentu neparastu augu formu veidā. Lielākoties strelīcijas pieejamas griezto ziedu veidā, bet tās iespējams audzēt arī puķpodos mājās, ne tikai botāniskajos dārzos.
