Pēc vienas no versijām vārds Jānis ir latviskotsebreju vārds Johanans (oriģināls mums pierastajam Svētajam Jānim Kristītājam), kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca svin 24. jūnijā. Cita versija vēsta, ka šī vārda izcelsme saistīta ar romiešu divsejaino dievu Jānu (kuram par godunosaukts janvāra mēnesis), bet, šķiet, ticamāk, ka līdzīgi vārdi sastopami daudzās indoeiropiešu tautu valodās un latviešu valoda nav izņēmums. Laika gaitā, sajaucoties senajām jeb pagāniskajām vasaras saulgriežu atzīmēšanas tradīcijām ar kristietību, tad arī radušies tādi Jāņi, kādus pazīstam pašlaik. Līdzīgi ir arī virknē citu pasaules valstu, kurās Jāņus aizstāj Johani, Džoni, Huani, Ivani utt.
Baltija un Ziemeļvalstis
Latvija ir viena no trim pasaules valstīm, kurās vasaras saulgrieži ir oficiāla svētku diena, – divas citas ir mūsu Baltijas kaimiņi Lietuva un Igaunija. Vēl laika posmā starp abiem pasaules kariem Jonines Lietuvā tika svinēti ar tādu pašu vērienu kā Jāņi Latvijā, tomēr septiņdesmit padomju okupācijas gados Lietuvā vasaras saulgriežu svinēšana ievērojami samazinājās un bijušos mērogus nav sasniegusi joprojām, lai gan tiek svinēts aizvien plašāk.
Gana vērienīga ir arī Jaanipäev svinēšana Igaunijā, kurā ar vasaras saulgriežiem saistās tradīcija palaist jūrā aizdedzinātas vecas laivas. Tiesa, sakarā ar laivu deficītu šis rituāls kļūst aizvien simboliskāks, taču joprojām ir lielā cieņā. Visādi citādi svinēšanas tradīcijas un rituāli ir ļoti līdzīgi – kā jau kaimiņiem piedienas.
Plaši vasaras saulgriežus svin arī igauņu kaimiņi un etniskie radinieki somi, vienīgi Somijā atšķirībā no Baltijas valstīm svinību datums nav noteikts, bet gada garākā diena un īsākā nakts jeb Juhannus (Johannes Somijas zviedru versijā) tiek atzīmēta sestdienā no 20. līdz 26. jūnijam, kas arī ir oficiāla svētku diena, kuras laikā pat izkarami valsts karogi. Tiesa, vēl līdz 1955. gadam arī Somijā 24. jūnijs bija oficiāla brīvdiena, taču tad it kā ekonomisku apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums pārcelt svinības uz sestdienu.
Vasaras saulgrieži, lai arī saucas kristīgās baznīcas svētā vārdā, tiek saistīti galvenokārt ar somu pagānisko dievu Uko (visticamāk, mūsu Pērkona līdzinieku) un ir ļoti līdzīgi svinēšanas tradīcijām Latvijā. Mājas tiek rotātas ar meijām, cilvēki dodas uz laukiem, neskaitāmo Somijas ezeru krastos tiek kurināti ugunskuri, meklēti papardes ziedi, kā arī zīlēta nākotne attiecībā uz jaunu meitu iespējām iziet pie vīra. Īpaši vērts piebilst, ka jēdziens «gada īsākā nakts» Somijā ir ļoti nosacīts, jo šajā laikā valstī ir vērojamas tā dēvētās baltās naktis, kad arī naktij atvēlētolaiku grūti nosaukt par tumšu, tādēļ tās atnākšana un aiziešana bieži paliek neievērota. Šajā laikā notiek arī daudz dažādu brīvdabas pasākumu, un pastāv vēl cita, gan mazāk svinīga, līdzība starp Somiju un Baltijas valstīm – vasaras saulgriežu svinēšana liek mobilizēties arīpolicijai, jo ar svētkiem diemžēl saistās reibumā izraisītu autoavāriju un citu incidentu pieaugums.
Vasaras saulgrieži vēl kopš vikingu laikiem tiek svinēti arī pārējās Ziemeļvalstīs, tomēr mūsdienās 23. jūnijs tur galvenokārt ir diena, kad kopā ar ģimeni izbraukt brīvā dabā, sakurt ugunskurus, sarīkot pikniku utt. Tiesa, daudzviet nav aizmirstas arī senās paražas. Zviedrijā tradicionāli tiek pacelts ar zālēm, ziediem un lentēm valsts karoga krāsās izpušķots stabs (Midsommarstång), kuram apkārt notiek visi svētku pasākumi, tostarp tradicionālās dejas un rotaļas. Savukārt Norvēģijā Sankthansaften ietvaros ir izplatīta tradīcija rīkot ne tikai īstas, bet arī simboliskas saulgriežu kāzas, kas simbolizē jaunas dzīves sākumu. Pats zināmākais no ticējumiem vēsta, ka neprecētām meitām zem spilvena jāliek septiņi dažādi saulgriežu naktī plūkti ziedi un tad sapnī varēs redzēt savu nākamo vīru. Tiesa, cik ilgi šādi ziedi jātur zem spilvena un ko darīt, ja sapnī parādās vairāki pretendenti, ticējums nesaka priekšā.
Visu rakstu par gada īsāko nakti lasiet žurnāla SestDiena 17. - 30. jūnija numurā!