Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

Andis Sedlenieks

Kaislības Brazīlijas gaumē

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t. s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to iznākuma savukārt lielā mērā būs atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.

Ģeopolitiskā žonglēšana Turcijas gaumē

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams, pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?

Ne tikai pārziemošanas jautājums

Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Itālijas konservatīvā izvēle

Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia) priekšgalā.

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Nereformējamais ANO

Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.

Neatrisināmais eksklāvu jautājums

Iepriekšējās nedēļas otrajā pusē uzliesmoja bruņotas sadursmes uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, kuras paņēma kopumā vairāk par simtu abu pušu karavīru dzīvību. Turklāt sadursmes sākās brīdī, kad abu valstu prezidenti – Emomali Rahmons un Sadirs Džaparovs – jau bija ceļā uz Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksmi Samarkandā.

Kratīšana, slepeni dokumenti un politiskās cīņas

ASV eksprezidenta Donalda Trampa īpašumā izdarītā kratīšana, kas veikta aizdomu dēļ, ka viņš varētu būt nelikumīgi paņēmis līdzi no Baltā nama slepenus dokumentus, pirms drīzumā gaidāmajām starpvēlēšanām pamatīgi uzjundījusi jau tāpat devīto vilni sasniegušās ASV iekšpolitiskās kaislības. Kā tas atsaucas uz Savienoto Valstu aktuālo politiku, un ko gaidīt tālāk?

Elizabete II un britu monarhijas nākotne

Šā gada 8. septembrī 96 gadu vecumā no dzīves aizgāja Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II Vindzora. Tronī karaliene bija pavadījusi vairāk nekā 70 gadu, iemantojusi milzīgu personisko autoritāti gan Apvienotajā Karalistē, gan tālu aiz tās robežām, un tieši uz viņas autoritāti un arī šarmu lielā mērā balstījās britu monarhijas popularitāte. Kas sagaida Apvienoto Karalisti, un vai Elizabetes II aiziešana tiešām nozīmē vesela laikmeta beigas?

Miera aprises nav saskatāmas

Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.

Nesavienojami pasaules redzējumi

Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to atbalstītāju koalīcijas kontūras

Gorbačova nebeidzamie paradoksi

Šā gada 30. augustā Maskavā 91 gada vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekretārs un pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Viņš bija arī pēdējais dzīvais un pamanāmākais no PSRS sabrukuma posma padomju politiķiem, taču vienlaikus viena no vispretrunīgāk vērtētajām personībām vai visa XX gadsimta vēsturē.

Atliktā atgriešanās mājās

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Vēstures atstātais mantojums

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Nepietiekami izdiskutēta iecere

Par Izglītības ministrijas virzīto augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli Andis Sedlenieks sarunājas ar Vidzemes Augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, asociēto profesori un vadošo pētnieci Agnesi Dāvidsoni.

Naftas un gāzes cenu griesti

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Padomju impērijas simbols

Augusta pašās beigās – 30. augustā – 91 gada vecumā no dzīves aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekratārs un vienlaikus pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Apvienotās Eiropas altāris

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.

Izsniegt nevar neizsniegt

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.

Vēlēšanas ziemas priekšvakarā

Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)

Jaunās neitralitātes iezīmes

Līdz ar esošās pasaules kārtības acīmredzamu izjukšanu pa visām šuvēm un pasaules aizvien uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.

Izraēla un palestīnieši jeb nebeidzamā konfrontācija

Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?

Nav dūmu bez uguns?

Pēdējās dienās uzreiz vairākas augsta ranga Polijas amatpersonas publiski ir veltījušas neglaimojošus vārdus Vācijai.

Irānas tagad vai nekad

Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".

Stratēģiski svarīgais Taivānas jautājums

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?

Šengenas vīzas kara apstākļos

Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra

Ankara uz diviem krēsliem

Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos risinājās vairāk nekā četras stundas ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, par kuru biežāk pieminēto rezultātu kļuva vienošanās, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes turpmāk norēķināsies rubļos. Vienlaikus šī vienošanās, pēc visa spriežot, ir tikai aisberga pati redzamākā daļa

Biznesa pielāgošanās māksla Krievijas gaumē

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?