Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -10 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Andis Sedlenieks

Deglobalizācijas un mākslīgā intelekta gads

Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.

Jemenas kaislības

Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.

Revolūcija un pragmatisms

Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.

Venecuēlas dilemma

Nedēļas vidū (naktī no trešdienas uz ceturtdienu pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu, par kuru iepriekš tika prognozēts, ka tādā vai citādā veidā tiks paziņots par militāru akciju pret Venecuēlas režīmu uzsākšanu.

Bulgārijas eksperiments

Pagājušajā nedēļā pēc vieniem no pašiem vērienīgākajiem masu protestiem pēdējo gadu laikā par demisiju paziņoja Rosena Žeļazkova vadītā labēji centriskā valdība, un, tā kā patlabanējā parlamenta ietvaros izveidot jaunu valdību cerību nav, valsti nākamā gada sākumā gaida kārtējās parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas Bulgārijā kopš 2021. gada notiek vidēji reizi gadā.

Epstīna nebeidzamā lieta

Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts (Epstein Files Transparency Act). Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam (ministrijai) 30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?

Hondurasas piemērs

Globāla nozīmīguma starptautisko notikumu dēļ nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts šā gada 30. novembrī Centrālamerikas valstī Hondurasā notikušajām vispārējām (pirmkārt, protams, parlamenta jeb Nacionālā kongresa un prezidenta) vēlēšanām.

Doktrinālā revolūcija

Iepriekšējās nedēļas nogalē milzu starptautisko rezonansi izraisīja ASV Baltā nama publiskotā jaunā Nacionālās drošības stratēģija (National Security Strategy, NSS).

Konkurence kosmosā

Globālā spēkošanās starp lielvarām ir aktualizējusi arī konkurenci kosmosa apguves jomā, par ko iepriekš vairs atcerējās tikai cilvēki, kuri piedzīvojuši aukstā kara laikus, kad par to ritēja nežēlīga sacensība starp ASV un PSRS. Tagad acīmredzami sākusies jauna ēra – cīņa par to, kam pirmajam izdosies izveidot bāzi uz Mēness. Ļoti nozīmīgs solis šīs sacensības ietvaros – misija Artemis (Artemīda) II – gaidāms jau tuvākajos mēnešos. Kas šobrīd notiek kosmosa apguvē, un kādi ir galveno konkurentu plāni un iespējas tos īstenot?

Operācija Tīrās rokas?

Nedēļas sākumā bijušajai Eiropas Savienības (ES) galvenajai diplomātei Federikai Mogerīni un vēl diviem cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības izmeklēšanas par krāpšanu un korupciju, kas notikusi Eiropas diplomātu apmācību programmas līgumu ietvaros.

Vēlēšanas bez risinājuma

Citu starptautisko procesu dēļ būtībā bez jebkādas ievērības ir atstāts tāds interesants notikums kā 23. novembrī notikušās ārkārtas prezidenta vēlēšanas Bosnijas Serbu Republikā.

Ukraina: situācija ir smaga, bet ne kritiska

ASV piedāvātais miera plāns Ukrainai sakrīt ar pēdējā laikā lielāko korupcijas skandālu šajā valstī un īpaši nežēlīgu agresora ofensīvu ne tikai frontes līnijās. Kā šis fons ietekmē Ukrainas stāvokli starptautiskajā arēnā, sabiedrības noskaņojumu un iespējas panākt sev izdevīgākus nosacījumus mieram?

Apvērsumu galvaspilsēta

Nedēļas sākumā kārtējo militāro apvērsumu piedzīvoja nelielā Āfrikas valsts Gvineja-Bisava, kurā militārpersonas uzreiz pēc valstī notikušajām prezidenta vēlēšanām «apturēja vēlēšanu procesu» (balsu skaitīšanu) un apcietināja prezidentu Sisoku Embalo un vēl vairākas amatpersonas.

G20 neskaidrā nākotne

Iepriekšējās nedēļas nogalē Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā gandrīz nemanāmi tika aizvadīts kārtējais pasaules 20 lielāko ekonomiku (G20) līderu samits.

Kodolizmēģinājumu atgriešanās – cik iespējama?

Oktobra beigās plašu rezonansi izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums sociālajos tīklos, ka viņš devis rīkojumu Kara departamentam, kā tagad pārdēvēts Pentagons, atsākt kodolizmēģinājumus. Tas bijis nepieciešams, lai saglabātu «vienlīdzības principu» starp ASV un vārdā nenosauktām citām valstīm, kuras it kā veic kodolizmēģinājumus. Vai tiešām šādi izmēģinājumi neoficiāli notiek vai varētu atsākties?

Irākas jaunais parlaments

Iepriekšējās nedēļas nogalē Irākā tika oficiāli paziņoti vēl 11. novembrī notikušo parlamenta vēlēšanu galīgie rezultāti, kuri liecina vienlaikus kā par valsts politisko sadrumstalotību, tā arī par Irānai draudzīgu politisko spēku pozīciju nostiprināšanos.

Ekvadoras referendumi

Dienvidamerikas valstī Ekvadorā šā gada 16. novembrī notika referendums, kurš tostarp tika uzskatīts par būtisku ne tikai Ekvadorai, bet arī visai Latīņamerikai – kā signāls par tendencēm šā reģiona valstu sabiedrību noskaņojumos.

Tērzēšanas kontroles līkloči

Pēdējās nedēļās dažādu valstu medijos atkal uzliesmojušas kaislības saistībā ar Eiropas Komisijas vēl 2022. gada maijā ierosinātajām izmaiņām tērzēšanas vietņu kontrolē, kas pazīstamas kā Bērnu seksuālas vardarbības materiālu (The Child Sexual Abuse Material Regulation) vai Tērzēšanas kontroles (Chat Control) regula. Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem, un kādēļ šis komisijas rosinājums raisījis tik lielas diskusijas?

Jaunā neitralitāte?

Pēdējo nedēļu laikā savu ārpolitisko aktivitāšu un lielvaru intereses dēļ uzmanības centrā ir nonākušas bijušās PSRS Centrālāzijas jeb Vidusāzijas reģiona valstis un pirmkārt jau pati labklājīgākā no tām – Kazahstāna.

Potenciāls, kas ļauj apsteigt laiku

Par tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespēju izmantošanu tautsaimniecības attīstības sekmēšanai ar biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju Juri Kabakovu sarunājas Andis Sedlenieks.

Pateicība un atbalsts

Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.

Venecuēlas dilemma

Neraugoties uz aizvien pieaugošo spriedzi – ievērojamu ASV spēku koncentrēšanu pie Venecuēlas krastiem un ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka šīs valsts līdera Nikolasa Maduro «dienas ir skaitītas» –, galīgais lēmums par iespējamās militārās vai slepenās operācijas sākšanu šajā valstī nav pieņemts. Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji Venecuēlā?

Vispārējā vēlēšanu diena

Amerikas Savienotajās Valstīs ar demokrātu panākumiem noslēgusies pirmā pēc pagājušajā gadā notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām vispārējā vēlēšanu diena (vietējās un pavalstu vēlēšanas daļā pavalstu), kuras rezultātus par iespaidīgu savu panākumu pasteigusies nodēvēt Demokrātiskā partija.

Čehijas nākamā valdība

Nedēļas sākumā kļuva zināms, ka trīs Čehijas labējās partijas ir vienojušās par nākamās valdošās koalīcijas izveidi, kuras priekšgalā atradīsies valsts premjerministra amatu savulaik jau ieņēmušais miljardieris Andrejs Babišs.

Krievijas nauda "uz pauzes"

Eiropas valstu līderi tā arī nespēj pieņemt lēmumu par kopš 2022. gada iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu kā segumu tā saucamajam reparāciju kredītam Ukrainai – 140 miljardiem eiro. Juridisku neskaidrību un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ lēmumu pieņemšana atlikta līdz nākamajam samitam decembrī. Kādēļ tik grūti pieņemt šo Ukrainai ļoti svarīgo lēmumu, un kādas ir iespējas, ka vienošanos tomēr panāks decembra samitā?

Radikālo demokrātu triumfs?

Par trešdien Nīderlandē notikušo valsts parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu faktisko uzvarētāju kļuvusi nosacīti sistēmiskā liberālā partija Demokrāti 66 (D66, skaitlis partijas nosaukumā norāda uz tās dibināšanas gadu).

Argentīnas politiskās kaislības

Iepriekšējās nedēļas beigās Dienvidamerikas otrajā nozīmīgākajā valstī Argentīnā tika aizvadītas vienlaikus interesantas un nozīmīgas starpvēlēšanas, kuru rezultātu tostarp var uzskatīt par ASV prezidenta Donalda Trampa panākumu.

Gadsimta laupīšana Luvrā

Nule notikušais noziegums slavenākajā Francijas muzejā liek uzdot jautājumus, kā iespējamas tik vērienīgas laupīšanas, kas tajās varētu būt vainīgs, un kādus vēl dārgumus iepriekš līdzīgā ceļā nācies zaudēt muzejiem?

Kārtējās svārstības

Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas starptautiskās ievērības tika atstāts tāds notikums kā starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas prezidenta vēlēšanas.

Labējie pret labējiem

Vakar Japānā darbu sāka jaunā valsts valdība, kuras priekšgalā pirmoreiz Japānas vēsturē ir sieviete – valsts galvenā politiskā spēka – Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) – labējā spārna līdere Sanae Takaiči.